/nginx/o/2018/09/12/11410753t1h862b.jpg)
Sēra dioksīds, kas noplūdis no, domājams, Krimas titāna rūpnīcas, līdz Latvijai nevar nonākt, tāpēc toksiskuma draudu pie mums nav, norāda Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadītājs Māris Kļaviņš. Tomēr klimatiskās izmaiņas, piemēram, pagājušās vasaras svelme un sausums, pastiprina piesārņojuma draudus.
Ekotoksikologs norāda, ka augstā koncentrācijā sēra dioksīds izraisa augšējo elpceļu apdegumus, tomēr indīgo sēra dioksīdu atmosfēras nokrišņi ātri aizskalo, tāpēc tā izplatība nav plaša.
Ārvalstu mediji vēsta, ka ekoloģiskās katastrofas dēļ no Krimas evakuēti 4000 bērnu, vietējie sūdzas par apdegumiem un grūtībām elpot. Krimas rūpnīca, kurā ražoja sēra dioksīdu, ko izmanto krāsu ražošanā, farmācijā un citur, slēgta. Eksperti norādījuši, ka tieši vasaras svelmē izgarojumi izplatījušies no skābes glabātuves.
Profesors Māris Kļaviņš apliecina, ka laika apstākļi ietekmē piesārņojumu.
Piemēram, šovasar ventspilnieki sūdzējās par ogļu putekļiem, kas cēlās no atklātā veidā pārkrautām akmeņoglēm un nogūla uz ādas, apģērba un priekšmetiem.
Pilsētnieki aktīvi sociālajos tīklos publicēja bērnu ogļmelnās kājas un rokas. Ogļu putekļi sausajā, karstajā vasarā pārklāja ostas pilsētu, bet vides dienesti plātīja rokas.
Kļaviņš turpina: ja nav vēja un izkliede ir ierobežota, var veidoties smogs, kas saglabājas kādu dienas daļu vai pat nedēļu. Tas nozīmē, ka piesārņojums koncentrējas noteiktā teritorijā. Saulainā, karstā laikā mijiedarbojoties piesārņojumam un saules starojumam, veidojas tā sauktais Losandželosas tipa smogs, kas negatīvi ietekmē elpošanas sistēmu, var nomākt imūnsistēmas reakciju, izraisīt astmas saasināšanos, augšējo elpceļu kaites.
“Ja putekļi ir smalki - mazāki par 2,5 mikroniem -, tie nonāk līdz plaušām un var tieši ietekmēt elpceļus un sirdsdarbību,” skaidro profesors.
Kopumā gaisa kvalitāti Latvijā viņš vērtē kā labu, bet situāciju Rīgā “tālu no labas”. Gaisa piesārņojumu galvaspilsētā izraisa akmeņogļu un naftas produktu pārkraušana, bet galvenokārt autotransporta sastrēgumi. Auto izplūdes gāzes gaisu piesārņo ar slāpekļa oksīdu, putekļu aerosoliem, aromatizētajiem ogļūdeņražiem. Specifisks gaisa piesārņojums ir pavasarī - aprīlī un maijā, kad grants un sāls maisījums, ar ko ziemā tiek nokaisītas ielas, izkūst un paceļas gaisā, veidojot lielu putekļu koncentrāciju.
Salīdzinājumam, labs gaiss ir, piemēram, Stokholmā, bet problēmas ar piesārņojumu ir Polijas pilsētās, arī Briselē un Madridē.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)