Savukārt “elastīgais grafiks” ātri vien izvēršas par obligātām 40 stundām nedēļā, kuras nenostrādājot darba devējs nemaz neizmaksās tev pienākošos 50% no tavos privātajos seansos nopelnītās naudas.

Neliela istaba, daudz pieredzējis izvelkamais dīvāns, fototapetes uz sienas, dators, tīmekļa kamera un dažas darba tīmekļa vietnes, kurās darbiniecei jākontaktējas ar klientiem jeb reģistrētajiem lietotājiem, cenšoties viņu ievilināt privātajā seansā, apsolot privātu priekšnesumu.

Par katru privātā seansa minūti darbiniece saņem atlīdzību aptuveni viena eiro apmērā. Jo ilgāks ir privātais seanss, jo vairāk naudas var nopelnīt.

Es dodos tiešsaistē, galvenajā lappusē man tiek piedāvāta izvēlne, bet “čatā” jau gandrīz nekavējoties sāk parādīties pirmie ziņojumi. “Hi, baby. hru?” (“Sveika, mazā, kā tev iet?”) - man jautā lietotājs ar segvārdu “dick72”.

Kamēr es apsveru iespējamos atbilžu variantus, manā čatā parādās vēl trīs jauni ziņojumi no lietotājiem ar segvārdiem “show tits”, “turn around”, “wanna cum”.

Aptuveni desmit minūtes vēlāk sākas mans pirmais privātais seanss.

“Kad klients ienāk privātajā čatā, iepazīsties ar viņu, noskaidro, ko viņš vēlas redzēt, un iespēju robežās mēģini vilt laiku,” stāsta mana darbaudzinātāja.

Mans “sarunu biedrs” ieslēdz savu tīmekļa kameru, un man acumirklī kļūst skaidrs, ka saturīgas sarunas mums diez vai sanāks – viņš rokā tur savu ereģēto dzimumlocekli.

Otrais variants elastīgam darbam ar lielu algu, kas tiks piedāvāts lielākajā daļā šāda veida sludinājumu, ir “oficiantes” darbs bārā Vecrīgā. Darba pieredzei nav nozīmes, bet tas tikai tāpēc, ka realitātē darba pienākumiem ar dzērienu un ēdienu pasniegšanu vai rēķinu izsniegšanu būs visai mazs sakars.

“Diemžēl šobrīd mums nav vakanču oficiantes darbā. Mēs tev varam piedāvāt tādu pozīciju kā zāles darbiniece,” man stāsta jauna sieviete, kura stādās priekšā kā administratore. Mūsu saruna notiek vienā no Vecrīgas bāriem.

“Viss, kas no tevis ir nepieciešams – iepazīties ar klientiem, kontaktēties ar viņiem un pasūtīt pašus dārgākos dzērienus no dzērienu kartes. No katra rēķina tu saņemsi 30%, izmaksas katru pirmdienu, skaidrā naudā,” viņa piebilst.

Darbs pārsvarā naktīs, maiņa ilgst teju 10 stundas.

“Ja tu nedzer, meitenes tev pastāstīs, kā nemanāmi izliet alkoholu,” administratore turpina iepazīstināt mani ar gaidāmajiem pienākumiem.

Jā, aiz oficiantes izkārtnes sludinājumos nereti slēpjas piedāvājums strādāt par “konsumācijas meiteni”.

Sarunas turpinājumā administratore man pieklājīgi pastāsta par gaidāmo atalgojumu.

“Nu skaties, 200 eiro nedēļā – ja ir ļoti slikta nedēļa. Parasti 400, 600 vai 700 eiro nedēļā meitenes nopelna, īpaši nepiepūloties,” algas perspektīvas ieskicē bāra administratore.

“Darba laikā var iedzert, bet nedaudz – garastāvoklim, lai vieglāk ir kontaktēties,” viņa piebilst.

Iestāde, ar kuras pārstāvi es sarunājos, pirms vairākiem mēnešiem bija nonākusi Rīgas pašvaldības policijas redzeslokā – bāra “zāles darbiniece” uz ielas bija iepazinusies ar kādu ārzemnieku, kuram piedāvāja seksu, ja viņš tai nopirks pudeli šampanieša par 200 eiro.

Solītā vietā ārzemnieks beigās tika iekaustīts, bet notikušā vaininieci aizturēja policija. Aizturēšanas brīdī viņa esot atradusies narkotiku reibumā.

Manā pirmajā darba dienā pie galdiņa bārā pulcējas manas kolēģes – vairākas jaunas sievietes.

Vēlāk viena no viņām man stāstīs, ka, lai labi nopelnītu, jāprot ne tikai “apvārdot” klientus, bet jābūt arī atjautīgai. Jābūt gan mīļai, gan bezkaunīgai – klientam var apsolīt jebko, bet pēc tam, lai izvairītos no solījumu pildīšanas, klients jāpiedzirda līdz nemaņai.

21 gadu veca studente, kura par konsumācijas meiteni strādā aptuveni pusgadu, stāsta, ka labi nopelnīt – aptuveni 1000 eiro mēnesī – var arī tad, kad aktīvā tūrisma sezona ir beigusies. Viņasprāt, vienīgais šā darba trūkums esot tas, ka pēc nakts maiņas ļoti bieži negribas iet uz mācībām.

Klienti šādās vietās mēdz būt dažādi. Mēdz būt situācijas, kad, saņemot rēķinu ar divām vai pat trīs nullēm, klienti ceļ traci. Tomēr šādos bāros par visu ir padomāts – personālam ir liela pieredze tamlīdzīgu konfliktu noregulēšanai.

Vēl pirms desmit gadiem šādu bāru Rīgā bija ievērojami vairāk – skaisti tērpušās meitenes pa pāriem staigāja pa Vecrīgas ielām, restorāniem un kafejnīcām cerībā “noķert uz āķa” ārzemniekus, kurus pierunāt doties jau uz konkrētu bāru.

Savukārt šodien liela daļa Latvijas viesu ir daudz piesardzīgāki – viņi zina, ka iepazīšanās ar nepazīstamām sievietēm un atsaukšanās viņu piedāvājumiem var beigties ar nesamērīgiem tēriņiem.

Tomēr sludinājumi, kuros tiek meklētas “zāles darbinieces”, ir aktuāli joprojām. Tas nozīmē - ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums. Un otrādi.

Portāla TVNET krievu valodas versijas eksperimenta gaitā es iesaistījos vairākos darbos, par kuriem noteikti negribētu stāstīt savai mammai. Nākamo stāstu par šo profesiju aizkulisēm lasi jau nākamajā nedēļā.