Ūdeņraža pārskābe un etiķis
Kaut arī šie abi tīrīšanas līdzekļi veiksmīgi “sadarbojas” cīņā pret kaļķakmeni un netīrām flīžu starpām, tomēr ūdeņraža pārskābes un etiķa mikstūra nebūs pārāk laba kombinācija. Etiķim sajaucoties ar ūdeņraža pārskābi, rodas peroksīdskābe vai vēl kāda cita koroziju veicinoša skābe, kuras tvaiki lielākā koncentrācijā var kaitēt ādai, acīm, rīklei, deguna dobumam un plaušām.
Cauruļu tīrītājs un cits cauruļu tīrītājs
Ja nu gadījies aizdambēt caurules un palīgā jāņem ķīmiskais cauruļu tīrīšanas šķīdums, tā vien gribas ieliet caurulē mazliet vairāk, nekā norādīts uz pudeles etiķetes, vai arī esošo šķīdumu papildināt ar citu šķīdumu. Tomēr tā gan nebūs pārāk laba ideja – ķīmiskais cauruļu tīrītājs ir visai kodīgs līdzeklis, kas savienojumā var veidot nevēlamu ķīmisku reakciju. Cauruļu tīrītāji, reaģējot viens ar otru, rada hlora gāzi, kas savukārt var pat eksplodēt.
Sajaucot kopā balinātāju un amonjaku, rodas hloramīna tvaiki, kas laika gaitā rada elpceļu iekaisumus vai, tos ieelpojot, rodas dedzinoša sajūta rīklē. Tīrīšanas laikā uzmanies ar produktiem, kas satur amonjaku vai balinātāju, – abu vielu sajaukšanās nav pārāk uzkrītoša, taču kodīgie tvaiki radīsies klusi un nemanāmi. Tieši šis ir viens no piemēriem, kādēļ ar tīrīšanas līdzekļiem jāapietas piesardzīgi.
Šī kombinācija rada hloroformu jeb vielu, kuru filmās izmanto ļaundari, lai iemidzinātu savus upurus. Kaut arī tīrīšanas brīdī ķīmiskās vielas tvaiki nespēs iemidzināt, taču pat īsa saskare ar nelielu daudzumu vielas var radīt reiboņus un sliktu dūšu. Savukārt ilgstoša saskare ar hloroformu izraisa nervu sistēmas, redzes, plaušu, aknu un nieru bojājumus, bet ekstrēmos gadījumos šī viela izraisa nāvi.
Arī balinātājs kopā ar etiķi var radīt ķīmiskus savienojumus – hlorīna un hloramīna gāzes. Lielos daudzumos šīs vielas spēj izraisīt ķīmiskos apdegumus elpceļos, plaušās un acīs.