Ja meklēt Eižena Finka pieticīgo kapu kopiņu Pokrova kapos man nācās vairākas stundas, tad Bēthovena tuvākā drauga, Mocarta bērnu aukles un, protams, Talsu mācītāja un vijolnieka Kārļa Ferdinanda Amendas episkā kapavieta teju pati uzskrēja virsū. Iespēju aplūkot kādu kapu es, saprotams, garām nelaižu, tāpēc, lūk, īsi par to, kas vispār bija Amenda un kur tagad guļ viņa kauli.
Zināms, ka nereti cilvēks var būt izcilākais mūziķis, gudrākais filozofs vai radošākais mākslinieks, tomēr beigās viņš tautā kļūs slavens tikai ar to, ka, piemēram, mēdza “piehalturēt”, mazgājot Romas pāvesta sutanas. Vai, lūk, Vāgners. Skaidra lieta, ka komponists, tomēr tautā slavenāks un interesantāks ar to, ka divus gadus pa Rīgu dzīvojās un Hitleram briesmīgi patika viņa operas. Bukovskis? Slavens dzērājs. Barišņikovs? Filmējās seriālā “Sekss un lielpilsēta”, kā arī dzimis Rīgā. Utt.
Ar Kārli Ferdinandu Amendu ir visai līdzīgi. Vienkāršajā tautā nabags ir slavens ar to, ka pieskatīja Mocarta bērnus un draudzējās ar Bēthovenu. Es šeit, protams, nerunāju par speciālistiem un Talsu iedzīvotājiem, kuriem par Amendu noteikti ir zināmas visas tā profesionālās dzīves nianses, un fakts, ka šis cilvēks ir bijis Bēthovena draugs, nāk tikai un vienīgi ciešā sasaistē ar Amendas profesionālo darbību.
Es neesmu nedz talsenieks, nedz speciālists, tāpēc arī zināju tikai to, ka Amenda bija Mocarta draugs. Jā, biju pārliecināts, ka Mocarta draugs, bet, kā izrādījās, – Bēthovena. Lūk, tāpēc es šeit varu tagad rakstīt, jo visu esmu smēlies savā paša pieredzē. Nemaz nejūtos bēdīgs, jo laba ir tā diena, kad gadās uzzināt kaut ko jaunu vai izdzīt no prāta kādu neziņas putekli.