Nebanku kreditētāji lūdz līdz vēlēšanām apturēt nozares regulējuma izmaiņu tālāku virzību

Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi lūgumu pamato ar to, ka priekšvēlēšanu laikā deputāti uz trešo lasījumu ir iesnieguši priekšlikumus, kuru mērķis ir vairot savu sociālo kapitālu, nevis radīt sabalansēto nozares regulējumu. Tāpat nozares uzņēmumi bažījas, ka atsevišķas piedāvātās izmaiņas ir antikonstitucionālas un konkurenci kropļojošas, radot priekšrocības citiem finanšu tirgus dalībniekiem.

"Nozares uzņēmumi vienmēr ir iestājušies par sabalansētu nozares regulējumu, kas no vienas puses pasargā patērētāju, bet no otras puses ļauj nebanku kreditēšanas nozarei attīstīties. Šobrīd situācija ir novesta līdz absurdam - tiek piedāvāts aizliegt patēriņa kredītu reklāmas, tiek piedāvāts arī ierobežot procentu likmes līdz līmenim, kas zemāks par pakalpojuma pašizmaksu, noteikt maksimāli izsniedzamās aizdevuma summas. Turklāt visas šīs izmaiņas tiek virzītas bez jebkādas diskusijas par sasniedzamo mērķi un to ietekmi uz tirgu un patērētāju," sacīja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija aicina Ekonomikas ministriju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kas ir nozares politikas veidotāji un uzraugi, izstrādāt vienotu redzējumu par nozares attīstību, skaidri definējot mērķi, ko vēlas sasniegt ar priekšlikumiem, kā arī atbilstošus instrumentus tā sasniegšanai.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Tāpat otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat plānots, ka šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām.

Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, paredzēts noteikt, ka uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja, iespējams balstīties tikai tad, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota. Tāpat likumprojektā kredīta devējiem noteikts pienākums ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāja un galvinieka saistībām, kā arī to izpildes gaitu.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus.