Kurš gan nav dzirdējis par slaveno Austrumu ekspresi? Šis vilciens un tā maršruts ir apspēlēts gan romānos, gan dažādās filmās un seriālos, piemēram, Agatas Kristi bestsellerā “Slepkavība Austrumu ekspresī”, Brema Stokera romānā “Drakula” un pat Iana Fleminga Džeimsa Bonda sērijā “No Krievijas ar mīlestību”. Arī mūsdienās vēl ir iespēja izbraukt ar veclaicīgo ekspresi un uz dažām dienām iejusties pagājušā gadsimta 20. un 30. gadu iedzīvotāju ādā.
Ieskaties mājīgākā vilciena – Austrumu ekspreša interjerā
Leģendām apvītais ekspresis savas gaitas sāka 1883. gadā, taču par to runas pavīdēja jau 1865. gadā. Tolaik kāds slavena beļģu baņķiera dēls vārdā Džordžs Nagelmakers izteica domu par vilcienu, kas šķērsotu teju visu Eiropu pa nepārtrauktām dzelzceļa sliedēm 2000 kilometru garumā. Apceļojot Ameriku un izpētot tur esošo dzelzceļa infrastruktūru un vilcienus, kuru interjers līdzinājās braucošai viesnīcai, jaunais biznesmenis mājās atgriezās apņēmības pilns.
Pēc neskaitāmām finansiālām grūtībām, neveiksmīgiem mēģinājumiem vilcienu iedarbināt un vairākām pārrunām ar citu valstu dzelzceļa uzņēmumiem, 1883. gadā dzelzs monstrs bija gatavs ceļam. Tolaik vilciens devās no Parīzes līdz Konstantinopolei jeb mūsdienu Stambulai, bet nosaukumu guva no mediju virsrakstiem, kas to skaļi dēvēja par “Austrumu ekspresi” tā maršruta dēļ.
Jau 1883. gada 4. oktobrī Austrumu ekspresis devās savā pirmajā formālajā braucienā, kurā izvadāja žurnālistus un citas tobrīd ietekmīgas personas, kas pēcāk krāšņi aprakstīja vilciena luksusu, skaistumu un ērto iekārtojumu. Savukārt jau 10. oktobrī vilciens devās pirmajā nopietnajā braucienā no Parīzes stacijas – līdz Stambulas stacijai vilciens tika 80 stundās.
Vispārsteidzošākais faktors, kādēļ pasažieri teju vai rāvās izbaudīt garās stundas vilciena kupejās, bija tā elegantais iekārtojums, kas sacentās ar labākajām Eiropas viesnīcām. Katrs vagons, katra telpa un stūris šeit bija apdarināts ar koka paneļiem, restorāna un atpūtas kajītēs bija izvietotas luksusa mēbeles, bet guļamkupejās viesus priecēja zīda gultasveļa un vilnas segas. Ne velti braucienu ar vilcienu izbaudīja tādi slaveni pasažieri kā Bulgārijas karalis Ferdinands I, Beļģijas karalis Leopolds II, cars Nikolajs II un citi valstsvīri. Tāpat vilcienu īpaši bija iecienījuši arī slepenie aģenti, primadonnas, kurtizānes, miljonāri, biržas magnāti, finansisti, diplomāti un pat revolucionāri. Šis maršruts drīz vien kļuva par Eiropas bagātnieku un augstmaņu simbolu – vilcienam pabraucot gar labības laukiem un ganībām, zemnieki esot pārtraukuši darbu, tikai lai redzētu aizbraucam bagātnieku un luksusa transportu.
Mūsdienās vēl ir iespējams izbaudīt ceļojumu Austrumu ekspresī – tas kursē no Londonas līdz Venēcijai, Parīzei, Veronai, Vīnei vai Budapeštai. Ceļojums var izmaksāt pat 3500 mārciņu, cenā iekļauta gulēšana elegantā kupejā, ēdināšana un izklaides.