Atpūta pēc smadzeņu traumas varētu būt nelāga ideja

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”, rakstīts, ka pēc smadzeņu traumas vislabākās zāles ir mešanās atpakaļ aktīvajā dzīvē un darbos. To pētnieki secināja, izpētījuši laboratorijas peļu smadzeņu atjaunošanos pēc traumas, proti, tās peles, kuras pēc traumas atgriezās pie normāla dienas režīma, atlaba daudz ātrāk nekā tās peles, kurām bija “gultas režīms”.

Pētījuma autori apgalvo, ka šis atklājums, lai arī ir pretrunā ar visu, ko mēs zinām par smadzeņu veselību, varētu pavērt jaunas, efektīvas opcijas smadzeņu traumu ārstēšanā.

“Ir pieņemts, ka pēc smadzeņu traumām ir ilgi jāatpūšas, tomēr mūsu pētījums ar laboratorijas pelēm demonstrē, ka smadzeņu aktīva nodarbināšana uzreiz pēc traumas var būt daudz labāka veselības atgūšanas metode. Tas ir ļoti negaidīts atklājums,” komentēja pētījuma vecākais autors Rendijs Bruno (Randy Bruno).

Protams, pētnieki brīdina, ka eksperimenti ar pelēm uzreiz nenozīmē, ka tieši tāpat notiks arī ar cilvēkiem, tomēr tas varētu būt pirmais solis pareizajā virzienā.

“Cilvēku, kas ieguvis kādu smadzeņu traumu, piemēram, pēc sirdstriekas, mēs automātiski tiecamies imobilizēt, tomēr, iespējams, tieši staigāšana un kustības varētu palīdzēt smadzenēm labāk atkopties. Protams, katrs gadījums jāskatās individuāli,” piebilda Bruno.

Pētījumā zinātnieki fokusējās uz peļu smadzeņu cerebrālās garozas daļu, kas atbild par jušanu un signālu analīzi kustību laikā. Peles, lai sajustu apkārtējo vidi, izmanto ūsas līdzīgi, kā mēs izmantojam pirkstus. Peles, kuras pēc mākslīgi radītas traumas minētajā smadzeņu daļā tika aktīvi nodarbinātas, rezultātā atveseļojās labāk nekā peles, kuras pētnieki lika mierā.