Ar EK regulas grozījumiem cer veicināt Latvijā ražoto ES aizsargāto zāļu eksportu uz trešajām valstīm

PAS ir intelektuālā īpašuma tiesības, kas pirmoreiz ES ieviestas 1992.gadā kā patenta tiesību paplašinājums. Zāļu PAS ir paredzēti kā kompensējums par faktisko zāļu patenta aizsardzības zudumu, ko rada obligātā laikietilpīgā testēšana un klīniskās pārbaudes, kas nepieciešamas, pirms tās var saņemt regulējumā noteikto tirdzniecības atļauju. PAS var pagarināt patenta tiesības ne vairāk kā par pieciem gadiem.

Šodien notikušajā valdības sēdē tika lemts par Latvijas nostāju šajā jautājumā.

TM skaidroja, ka Latvija kopumā atbalsta Regulas grozījumus, jo Latvijā ir ievērojams patentbrīvo zāļu jeb ģenērisko ražotāju īpatsvars. Regulas priekšlikums varētu veicināt Latvijā ražoto ES aizsargāto zāļu eksportu uz trešajām valstīm, kur PAS aizsardzības nav vai tā ir beigusies.

Kā ziņots, maijā EK ierosināja mērķtiecīgi pielāgot intelektuālā īpašuma noteikumus, lai palīdzētu Eiropas farmācijas uzņēmumiem iekļūt strauji augošos pasaules tirgos, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

ES ir izveidota stingra intelektuālā īpašuma tiesību sistēma, kas aizsargā Eiropas zinātību un uztur farmācijas rūpniecības spēju radīt pasaules līmeņa inovācijas. Lai turpinātu uzlabot pašreizējo sistēmu un likvidētu īpaši neizdevīgus konkurences apstākļus ES ražotājiem, EK ierosināja grozījumu - atbrīvojumu no PAS eksporta ražošanā.

PAS paplašina patenta aizsardzību zālēm, kurām jāveic laikietilpīga testēšana un klīniskas pārbaudes, pirms attiecībā uz tām var iegūt regulējumā noteikto tirdzniecības atļauju. Pateicoties šim atbrīvojumam, turpmāk ES uzņēmumi būs tiesīgi PAS darbības laikā ražot ģenērisku vai bioloģiski līdzīgu versiju ar PAS aizsargātām zālēm, ja to dara vienīgi nolūkā eksportēt uz trešo valstu tirgu, kur aizsardzības termiņš ir beidzies vai nekad nav bijis noteikts. Atbrīvojums nostiprinās Eiropas vadošo lomu zāļu pētniecības un izstrādes jomā, uzsvēra EK.

Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU komisāre Elžbeta Beņkovska toreiz norādīja, ka ar šo priekšlikumu tiek panākts līdzsvars starp vajadzību nodrošināt, lai Eiropa būtu pievilcīga vieta inovatīviem farmācijas uzņēmumiem, un nepieciešamību steidzami dot iespēju ES ražotām ģenēriskām un bioloģiski līdzīgām zālēm konkurēt pasaules tirgos.

"Tas palīdzēs radīt izaugsmi un stimulēt augsti kvalificētu darbu radīšanu ES. Ar šo priekšlikumu varētu radīt vairāk nekā miljardu eiro papildu neto pārdošanas apjomus gadā un līdz pat 25 000 jaunu darbvietu desmit gadu laikā. Īpašu labumu priekšlikums sniegs daudzajiem šīs nozares mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vidējā termiņā lielāka konkurence nozīmēs to, ka pacientiem būs pieejams plašāks zāļu klāsts un valstu budžeti būs mazāk noslogoti," skaidroja Beņkovska.