Par Latvijas sakrālā tūrisma centrālo objektu uzskata Aglonas bazliku, tomēr Latgalē atrodami daudzi desmiti Eiopas kontekstā unikāli sakrālās arhitektūras pieminekļi ar augstu kultūrvēsturisku nozīmi. Latgale ir burtiski piebārsīta ar baroka sakrālās arhitektūras pērlēm. Ne viens vien dievnams ir pārvērties grasutās un iet bojā, dzīvojot savus pēdējos gadus, tāpēc ir vērts aizbraukt uz Latgali, lai vismaz fotogrāfijā iemūžinātu zūdošās vērtības.
Dievmātes smīns, koka mežģīnes: Latgales sakrālie brīnumi
Kamēr vienīgajā Latvijas oficiālajā svētvietā – Aglonas bazilikā - valsts divu gadu laikā ieguldījusi nepilnus divus miljonus eiro, apmēram 800 sakrālo celtņu visā Latvijā cer, ka tuvāko gadu laikā iegūs finansējumu, lai salabotu bojātu jumtu, grūstošas kāpnes, sašķiebušos torni. 2018. gadā Sakrālā mantojuma programmai valsts budžetā atvēlēts miljons eiro, bet 2019. gadā naudas budžetā šiem mērķiem nebūs. 2020. gadā plānots pusmiljona eiro apmērā.
Lai atjaunotu apzinātos, vērtīgos dievnamus, vajadzētu apmēram 170 miljonus eiro.
Tikmēr Latgalē sarūk ne vien iedzīvotāju skaits, bet arī vajadzība pēc sakrālām būvēm, tāpēc daļa iet bojā - lielākoties luterāņu baznīcas, kurām daudz gadu garumā nav draudzes.
Daugavpils novada Kultūras mantojuma daļas vadītāja Brigita Madelāne, ka viens no novada “bēdu bērniem” ir Ēģiptes luterāņu baznīca – sakrālā telpa ar savdabīgu, senu un krāsainu dzīvesstāstu, kas šobrīd pārvērtusies graustā. 16. gadsimtā celtā Ēģiptes luterāņu baznīca neatrodas valsts aizsardzībā, tā iekļauta Daugavpils novada aizsargājamo kultūras mantojuma objektu sarakstos un līdz ar to uz īpašu gādību nevar cerēt. Pie baznīcas ir seni kapi ar Raiņa pirmā skolotāja mācītāja Oskara Svensona kapavietu.
Madelāne saka, ka patiesībā valsts nozīmes pieminekļa statusu būtu pelnījušas daudzas baznīcas, bet problēma tāda, ka draudžu vadītāji nav ieinteresēti, lai dievnams iegūst īpašu statusu, kas radītu apsaimniekošanas problēmas un mazajai draudzei būtu papildu slogs.
Ārkārtīgi skaista un neparasta ir Višķu katoļu baznīca, tikai nesen ieguvusi valsts aizsargājamā objekta statusu.
Latgales reģionā ir dažādu konfesiju dievnami – luterāņu, vecticībnieku, pareizticīgo, katoļu, ebreju sinagogas. Vairāk nekā simts no sakrālajām ekām ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi, stāsta Latgales reģionālās nodaļas valsts galvenā inspektore Vilma Platpīre. Neparasti, sarežģīti veidoti ar koka mežģīnēm apdarinātie mazie koka dievnami, ar košām krāsām lepojas vecticībnieku baznīcas.
Sliktākā stāvoklī ir luterāņu baznīcas, kas vairāk koncentrējušās Rēzeknē, Daugavpilī, Subatē. Vietās, kur visa draudze ir četras, piecas tantiņas, dievnami noveco kāpā ar viņām.
Nav jau tā, ka Latgales dievnami padomju laikos būtu atstāti novārtā – daudzi atjaunoti ar tolaik pieejamajiem materiāliem – brutāli un pavirši, bet arī tā ir vēsture.