Eksorcisms: pārdabiska ļaunuma izdzīšana vai mierinājums problēmu māktajiem? (12)

Plašākā izpratnē “eksorcisms” ir darbība vai to kopums ar mērķi “atbrīvot” vietu, cilvēku vai pat objektu no negatīvas garīgas ietekmes. Ticība un rituāli, ko var uzskatīt par eksorcismu, ir sastopami gandrīz visās kultūrās un reliģijās. Pasaulē par izplatītāko uzskatāma kristietībā un islāmā bāzētā eksorcisma tradīcija. 

Šeit gan jāuzsver, ka kristiešu un musulmaņu vidū viedokļi par eksorcismu un tā vietu 21. gadsimtā mēdz būt visai dažādi. 

Piemēram, gan Romas katoļu, gan anglikāņu baznīcās ir sastopams teoloģisks uzskats, kas noraida dēmonisku parādību eksistenci. Tomēr institucionāli šīs baznīcas pieņem iespējamību, ka cilvēks var būt “apsēsts”, un piedāvā speciālistu palīdzību šādos gadījumos, raksta “The Independent”. 

Eksorcisma realitāte baznīcās mēdz būt ļoti atšķirīga no ainas, kādu rāda Holivudas filmas. Attiecīgos jautājumus baznīcās risina īpaši apmācīti priesteri, un parasti tas notiek bez īpašas publicitātes. 

Garīdznieku apmācīšana eksorcismā obligāti nenozīmē, ka baznīca pilnībā piekrīt pieņēmumam, ka būtu vērojams kāds pēkšņs “dēmoniskās aktivitātes” uzplaukums. Drīzāk tas būtu jāsaprot kā baznīcas reakcija uz pieaugošo skaitu tādu cilvēku, kas meklē palīdzību, jo viņi jūtas ļaunu garu apsēsti. 

Šāda pieprasījuma pieauguma cēloņi ir debatējams jautājums, tomēr šajā situācijā arvien skaļāk izskan bažas, ka eksorcisma izplatība var novest pie tā, ka cieš viegli ievainojami cilvēki, jo ne visām reliģiskām organizācijām ir stingri mehānismi, kas kontrolē eksorcisma veicējus un aizsargā cilvēkus, kas piedalās eksorcisma seansos.  

Katoļu baznīcā šāda stingra kārtība pastāv. Galu galā eksorcisms ir nestandarta prakse, kas vairumā gadījumu tiek lietota cilvēkiem, kas ir emocionāli trausli un var būt neveseli. 

Salīdzinājumam citās kristīgās tradīcijās - harismātu kustībā vai pentakostismā - eksorcisms nereti tiek uzskatīts par rutīnas procedūru, kas vairāk atgādina attīrīšanās rituālu.

Kā tas notiek? 

Priesteru apmācībās eksorcisma veikšanā galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, lai palīdzētu priesterim saprast, vai attiecīgās problēmas cēloņi ir pārdabiski vai tomēr  saistīti ar cilvēka garīgās veselības, fiziskām vai emocionālām problēmām. Tāpat eksorcisti tiek apmācīti sniegt atbalstu cilvēkiem, kas meklē šāda veida palīdzību.  

Eksorcisma rituālam nekad nebūtu jānotiek pirms situācijas medicīniskā novērtējuma, ko veicis atbilstoši kvalificēts ārsts vai ārstu grupa.

Eksorcisms tiek lietots tikai kā galējs līdzeklis, pēc tam, kad ir gūts pilnīgs apstiprinājums, ka cilvēka ciešanu cēlonis nav fiziska vai psiholoģiska rakstura problēmas. 

Katoļu baznīcā lēmumu par eksorcisma rituāla nepieciešamību pieņem mācītājs kopā ar ārstu, psihologu un psihiatru komandu. Šajā gadījumā gan jāpiebilst, ka arī speciālisti ir praktizējoši katoļi. 

Katoļu baznīcā tiesības veikt nopietna eksorcisma rituālu ir tikai priesterim, kurš saņēmis attiecīgu bīskapa apstiprinājumu, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC. 

Šāds rituāls ietver noteiktas lūgšanas un pavēli dēmonam pamest “apsēstā” ķermeni. 

Saskaņā ar vietnes www.catholic.org datiem eksorcismu veicošajam priesterim ir jābūt tērptam baltā komžā ar violetu stolu. 

Ir pieļaujams, ka “apsēstā” persona rituāla laikā tiek sasieta, tāpat šajā rituālā tiek izmantots svētītais ūdens. 

Priesteris apsēstajam cilvēkam vairākas reizes pārmet krusta zīmi, piesauc dažādus svētos, skaita lūgšanas un lasa fragmentus no Bībeles, kuros aprakstīts, kā Jēzus izdzen dēmonus no cilvēkiem. 

Priesteris “Jēzus vārdā” pavēl dēmonam pakļauties Dievam un pamest cilvēka ķermeni. Šo pavēli priesteris atkārto tik reižu, cik nepieciešams. 

Kad priesteris ir pārliecināts, ka eksorcisms ir bijis veiksmīgs un dēmons ir izdzīts, viņš lūdz Dievu, lai nepieļautu, ka ļaunais gars no jauna iemājo cilvēkā. 

Atsevišķos gadījumos ir pieļaujams, ka eksorcisma veicējs maigi pieskaras ļauno garu apsēstajam cilvēkam. Oficiāls eksorcisma seanss nekad neietver jebkādu vardarbīgu kontaktu vai cilvēka intīmo zonu aizskaršanu. 

Eksorcisma kursi 

1999.gadā Romas katoļu baznīca veica kopš 1614. gada pirmās būtiskās izmaiņas noteikumos, kas skar eksorcismu, novelkot stingrāku robežu starp dēmonisku apsēstību un fiziskām vai psiholoģiskām slimībām. 

Vatikāns arī regulāri rīko priesteru izglītošanu šajos jautājumos. 

Šogad Vatikānā notika ikgadējie eksorcisma kursi, kas pulcēja 250 priesterus no 50 valstīm. 

Nedēļu ilgstošos kursus Vatikāns raksturo kā vienīgo starptautisko šāda veida lekciju kursu. “Eksorcisma un atbrīvošanas lūgšanas” kursus Vatikāns rīko jau kopš 2005.gada. Šajā laikā kursus apmeklējušo priesteru skaits ir vairāk nekā dubultojies. 

Kursi maksā 300 eiro, un tajos tiek apskatīti eksorcisma teoloģiskie, psiholoģiskie un antropoloģiskie aspekti. 

Kursu dalībnieki apgūst, kā identificēt dēmoniskās apsēšanas gadījumus, uzklausa citu priesteru pieredzi un apgūst iemaņas, kas viņiem var palīdzēt veikt veiksmīgu dēmonu izdzīšanu. 

Pieaugošais pieprasījums 

Pieaugošais dalībnieku skaits Vatikāna rīkotajos eksorcisma kursos ir uzskatāms par atbildes reakciju uz augošo pieprasījumu pēc šāda veida pakalpojumiem. 

Katoļu mācītāji daudzās valstīs informē, ka pēdējos gados arvien vairāk cilvēku vēršas pēc palīdzības baznīcā, jo viņus ir apsēduši dēmoni. 

Pagājušajā gadā pāvests Francisks mudināja priesterus nevilcināties sūtīt ticīgos pie eksorcistiem gadījumos, ja cilvēki cieš no “patiesiem garīgiem traucējumiem”. 

Itālijā baznīcas eksorcistu palīdzību katru gadu lūdz aptuveni pusmiljons cilvēku, pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem palielinās arī citās valstīs. 

Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu, vairākas diecēzes ir izstrādājušas savus kursus priesteru apmācībai eksorcisma veikšanā. 

Amerikāņu mācītājs Gerijs Tomass, kurš ar eksorcismu nodarbojas 12 gadus, uzskata, ka eksorcisma pakalpojumi kļūst arvien pieprasītāki tāpēc, ka vispārējais kristietības noriets ir novedis pie māņticības pieauguma. 

Savukārt eksorcistu trūkumu viņš skaidro ar to, ka, pieaugot sabiedrības paļāvībai uz zinātni, iepriekšējos gadu desmitos būtiski samazinājās eksorcismā apmācīto priesteru skaits. 

Tikmēr itāļu mācītājs un eksorcists Beninjo Palilla  pieprasījuma pieaugumu pēc eksorcisma skaidro ar to, ka pēdējos gados pieaug arī pieprasījums pēc dažādu astrologu, pareģu un zīlnieku pakalpojumiem. Viņaprāt, šādas prakses atverot durvis velnam un apsēstībai, ziņo tīmekļa medijs “The Local”. 

Kādi ir iebildumi? 

Liberālā un demokrātiskā sabiedrībā valstij nevajadzētu bez nopietna iemesla ierobežot cilvēku reliģiskās izvēles brīvību un tiesības praktizēt savu reliģiju veidā, kāds cilvēkiem šķiet vispiemērotākais. 

Tajā pašā laikā būtu bezatbildīgi ignorēt izaicinājumus, ko var radīt eksorcisma praktizēšana. 

Pasaules medijos regulāri lasāms par traģiskiem gadījumiem, kad dažādu reliģisko organizāciju pārstāvju veikto eksorcisma rituālu laikā cilvēki ir guvuši ievainojumus vai pat gājuši bojā. 

Tāpat ir stāsti par cilvēkiem, kuri ir tikuši pakļauti šāda veida rituāliem, kam viņi līdz galam nav piekrituši, vai gadījumi, kad cilvēkiem eksorcisma vārdā liegta piekļuve medicīniskai palīdzībai vai cita veida atbalstam, tādējādi tikai vēl vairāk paildzinot attiecīgā cilvēka ciešanas. 

Daudzās pasaules valstīs eksorcisma veicējiem ir plaša rīcības brīvība, un pēc eksorcisma pakalpojumiem joprojām ir nepārprotams pieprasījums. Tomēr eksorcisms ir sens rituāls, kuram mūsdienās būtu pilnīgi noteikti jānorisinās atbilstoši mūsdienu likumiem.