Pirmie iespaidi: Eiropas Gada auto Volvo XC40

20.gadsimta pašas beigas un 21.gadsimta sākums iezīmējās ar bumu tā dēvētajā SUV jeb sports utility vehicles segmentā. Ar BMW X5 viss sākās, taču ātri vien minheniešiem sekoja citi ražotāji. Viens no tiem bija Volvo, kas savu pirmo apvidnieku XC90 sāka izlaist salīdzinoši neilgi pēc segmenta izveidošanās - 2002.gadā, un to turpināja darīt līdz pat 2016.gadam, kad notika ilgi gaidītā modeļa paaudžu maiņa. Jāteic gan, ka tā mierīgi varēja arī nenotikt, jo 13 gadu vecumā XC90 aktuālos drošības testus tāpat absolvēja uz teicami. Lai vai kā, ilgs laiks bija pagājis, tādēļ jauna stila virziena un tehnoloģiju ieviešana bija tikai likumsakarīga. XC90 dzīvescikla vidū Volvo apvidnieku klāstu papildināja nedaudz mazāks modelis XC60, kas nu jau arī ir iegājis otrajā paaudzē, bet 2017.gadā dienas gaismu ieraudzīja pats mazākais no šāda tipa Volvo automobiļiem - XC40. Par to tad arī šis stāsts.

No ārpuses

XC40 pārstāv segmentu, kam ir ārkārtīgi liela piekrišana un popularitāte nedomā kristies. Lai gan paši Volvo šo dēvē par mazo SUV, nemaz tik mazs tas nav. Tas ir vairāk nekā 4,4 metrus garš, gandrīz 1,9 metrus plats, ja neskaita spoguļus, un vairāk nekā 1,6 metrus augsts. Runājot par augstumu pie tam gribas pieminēt kādu interesantu detaļu - Volvo XC40 ir tikai par 6 milimetriem augstāks nekā Rolls-Royce Phantom. Ar to gan nevēlos pateikt, ka XC40 ir tik zems kā vieglais auto; ar to gribu norādīt, cik neticami augsts patiesībā ir limuzīns, un, lai arī komforta, tāpat kā cenas, ziņā abus auto salīdzināt nevar, arī kompaktajā XC40 aizmugurē atrasties ir pārsteidzoši ērti.

XC40 ir acīmredzami mazāks nekā abi lielie brāļi, taču galvenās zīmola atšķirības pazīmes mašīnas ārienē Volvo ir izdevies saspiest. Ja nebūtu emblēmu, Tora LED veseru priekšējos lukturos un apgriezta septītnieka formas aizmugurējo lukturu, automobiļa virsbūves dod visai maz norāžu uz piederību Volvo saimei. Taču tas nebūt nav slikti, jo kastītes formas pasažieru telpa nozīmē vairāk braucējiem un jo īpaši viņu galvām aizmugurē, kur dažā labā automobilī griesti ir pārāk “nospiedoši”. Citiem vārdiem sakot, ja par dizainu, tad XC40 ir citādāks, atšķirīgs, bet aizvien labi atpazīstams kā Volvo.

Salonā

Kā jau mašīnā, kas garumā par pārdesmit milimetriem pārsniedz 4,4 metrus, vietas nav grandiozi daudz. Taču vietas ir pietiekami daudz, un vairāk pat pārsteidz aizmugurējais sēdeklis. Braukšanas entuziastiem Interesantākā, protams, ir vadītāja vieta, no kurienes paveras skats uz digitālu instrumentu paneli un centrālo planšetdatoru, kas tāpat kā XC60 un XC90 ir standarta aprīkojums. Starp citu, par planšeti nevis vienkārši skārienekrānu to dēvēju apzināti, jo lietotāja saskarne un tās funkcionalitāte nudien stipri vairāk līdzinās viedtālruņiem nevis multimediju un izklaides sistēmām citos auto. Caur to ieslēdzamas un atslēdzamas drošības un asistences sistēmas, pārvaldāmas izklaides funkcijas un pat nolaižami aizmugurējā sēdekļa galvas balsti. Pacelt tos gan nāksies manuāli.

Viena īpašība, ar ko Volvo īpaši lepojas, un ko pamanīs arī XC40 lietotājs, ir plašās dažādu sīkumu (arī lielumu) novietošanas iespējas. Piemēram, durvju kabatas ir milzīgas, jo skaļruņus ir izdevies pārcelt zem priekšējā paneļa, līdzās cimdu nodalījumam ir āķis, uz kā uzkarināt maisiņu, telefonam ir paredzēta pašam sava vieta viduskonsolē, bet bagāžnieku, kurš gan nav liels var sadalīt divās daļās, pārlokot grīdu. Tā iegūstami divi atsevišķi nodalījumi, kuros sporta soma, bumba un citas mantas turēsies drošāk, turklāt pārlocītā grīda transformējas ne tikai par sadalošu paneli, bet arī par vēl vienu iespēju uzkabināt maisiņus. Citiem vārdiem sakot - praktisks auto pilsētniekiem, kas arī ir XC40 galvenā mērķauditorija.

Kā brauc

Lai gan lielo riteņu dēļ izskatās, ka XC40 ir īsa riteņu bāze, patiesībā attālums starp asīm ir 2702 mm un gaita līgana un komfortabla. Tai pašā laikā, ja auto būtu pārāk “jēls”, tas Eiropā nebūtu pieņemams, tādēļ pagriezienos turas labi un nezvārgojas. Tai pašā laikā XC40 ir apvidus auto cienīgi 211 milimetri klīrensa.

Dzinēju opcijas šobrīd nu jau ir piecas. To vidū ir trīs benzīna un divi dīzeļdzinēji. Paletes apakšgalā ir 1,5 litru 3 cilindru turbo motors ar 156 ZS, kam seko 2 litru turbo dzinēji ar 190 un 247 ZS. Mazākais no benzīnniekiem pieejams tikai ar priekšpiedziņu, vidējais - ar abiem piedziņas veidiem, bet jaudīgākais motors - tikai 4WD versijā. Dīzeļdzinēju saimē tikmēr ir tikai 2 litru agregāti ar 150 un 190 ZS. 150 ZS versija pieejama ar priekšpiedziņu un manuālo vai automātisko pārnesumkābu, vai arī 4WD izpildījumā ar automātu. 190 ZS modelis, kādu bagātīgā aprīkojumā uz dažām dienām saņēmu arī es, tikmēr tiek piedāvāts tikai maksimālajā agregātu kombinācijā. Tā gan maksā vairāk, taču sagādā vairāk braukt prieka un nodrošinās labāku caurgājību ziemā. Tomēr, ja gandrīz pilns ekstru komplekts, ieskaitot īpašu, pērļbaltu virsbūves krāsojumu, nav nepieciešams, var nešķirties no nepilniem 62 tūkstošiem eiro, un iztikt ar nedaudz vairāk nekā 31 tūkstoti, cik maksā 1,5 litru benzīnnieks bāzes komplektācijā. Parastākais dīzelītis ar nepieciešamākajām papildaprīkojuma pozīcijām tikmēr būs pieejams par nepilniem 40 tūkstošiem.