Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Sānslīdes un saulītes kā izklaide – jā vai nē?

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: shutterstock.com

Kas jāņem vērā, lai sānslīdes būtu patīkama izklaide (un ne vairāk), bet ne automobiļa laušana, ziemas riepas protektora deldēšana un citu ceļu satiksmes dalībnieku apdraudēšana – par to lasiet tālāk!

Vēls rudens, pirmais sniegs, samazināta saķere, ass līkums un rokas bremze… Tā tik vien niez nagi iespiest gāzi līdz grīdai un eleganti izbraukt līkumu, sajūtot, kā visi simts zirgspēki pakļaujas un izņem līkumu sānslīdē. Kārdinošs veids, kā iegūt adrenalīna lādiņu citkārt vienmuļajā autovadīšanā.

Kas ir sānslīde?

Vienkāršoti – sānslīde ir slīdēšana sāņus. Apzināta sānslīde padara drifta sacensības baudāmākas un ikdienišķu braucienu – adrenalīna pilnu, savukārt nejauša sānslīde nesagatavotam autovadītājam var beigties visai bēdīgi, noskriešana no ceļa būtu maigākās iespējamās sekas.

Kontrolēta sānslīde – būtisks drifta sacensību elements, ko izpilda pieredzējuši autovadītāji, kam ir riepu sponsori. Profesionāļi lēš, ka viena drifta sacensību automašīna sezonas laikā nobrauc ap 200 jaunu aizmugures riepu.

Nekontrolēta sānslīde – bīstama situācija, kuras laikā automašīna praktiski nav vadāma, līdz ar to var noslīdēt no ceļa, ietriekties ceļmalas nožogojumā vai kokā, grāvī, iebraukt pretējā braukšanas joslā u.tml.

Kā izvairīties no sānslīdēm ceļā?
 

Foto: shutterstock.com

Lai saglabātu savu drošību un nekādā veidā neietekmētu citu satiksmes dalībnieku drošību, no sānslīdēm būtu maksimāli jāizvairās. Mierīga un kontrolēta braukšana, ņemot vērā ceļa apstākļus un braukšanas ierobežojumus konkrētajā posmā, ir atbildīgs automašīnas vadīšanas veids.

Speciālisti piedāvā dažus ieteikumus, lai padarītu braukšanu drošāku laikā, kad sānslīžu iespējamība ir visai augsta – pēc lietus, laikā, kad parādās pirmais apledojums, ziemā u.tml.

  1. Izvēlieties ceļa stāvoklim atbilstošu braukšanas ātrumu. Tas nenozīmē aklu turēšanos pie vidējās satiksmes plūsmas vai vienkārši braukt ar maksimālo atļauto ātrumu. Tas nozīmē samazināt ātrumu tad, ja saķere ar ceļu var tikt negatīvi ietekmēta, piemēram, ja uz ceļa ir pieblietēts sniegs, ja ceļš ir apledojis vai ja risēs ir uzkrājies ūdens. Samaziniet ātrumu līdz tādam, kurā droši kontrolējat transportlīdzekli. Drošība pirmajā vietā. Un fizikas likumus vēl neviens nav atcēlis.
  2. Ievērojiet atbilstošu distanci. Ja ceļa segums ir aizdomīgs, ievērojiet drošu distanci, paredzot, ka priekšā braucošā automašīna var negaidīti samazināt ātrumu vai bremzēt. Atvēliet sev gana lielu bremzēšanas un apstāšanās ceļu. Ņemiet vērā, ka uz sniegota vai pārmērīgi slapja ceļa apstāšanās ceļš var palielināties divas, trīs reizes, bet uz apledojuša ceļa – pat desmit reizes!
  3. Veiciet visus manevrus savlaicīgi, izvairoties no straujām kustībām. Atvēliet katrai darbībai pietiekami daudz laika, lai to varētu izpildīt savlaicīgi un bez straujām kustībām. Tādējādi būs vieglāk saglabāt vadāmību un iespēja pakļaut automašīnu sānslīdei, piemēram, līkumā vai nogriežoties, tiks samazināta līdz minimumam.
  4. Bremzējiet uzmanīgi. Nelabvēlīgos braukšanas apstākļos ir īpaši svarīgi ātrumu samazināt piesardzīgi un pakāpeniski. Vairākums automašīnu jau ir aprīkots ar ABS sistēmu, kas ļauj bremzēšanas laikā saglabāt vadāmību. Bet – ja ātrums ir mazs (mazāks par 15 km/h), ABS nedarbosies. Sistēmas darbību var imitēt, īsi nospiežot un atlaižot bremžu pedāli, tā izvairoties no riteņu bloķēšanās un slīdēšanas.
  5. Bremzējiet ar dzinēju. Ja distance ir pietiekama, ātrumu var samazināt, mainot ātrumkārbas pārnesumus no augstāka uz zemāku. Ja pārlēciens ir straujš, izmantojiet starpgāzi izspiesta sajūga brīdī, tādējādi izlīdzinot dzinēja apgriezienus un neradot šoku transportlīdzeklim. Tiesa – ja nav pārliecības, ko un kā darīt, tad kritiskā brīdī labāk neķerties pie nepārbaudītiem paņēmieniem.
  6. Atcerieties, kā kontrolēt sānslīdi, ja tā tomēr rodas. Pirmais un galvenais – nekrist panikā. Laideni, bet ātri grieziet stūri sānslīdes virzienā, pieraugot, lai kustība nebūtu pārāk asā leņķī, kas varētu izraisīt sānslīdi pretējā virzienā. Aizmugures piedziņas automašīnai nepieciešams atlaist gāzes pedāli un, griežot stūri sānslīdes virzienā, jāizlīdzina kustība un jāatgūst kontrole. Priekšpiedziņas automašīnām gāzes pedāli neatlaiž un kontroli cenšas atgūt tieši ar stūri. Pilnpiedziņas automašīnas gadījumā pieejas ir jākombinē – jāgriež stūre sānslīdes virzienā un gāzes pedālis ir pamīšus jānospiež/jāatlaiž.
  7. Īstais pedālis sānslīdes gadījumā – gāze, ne bremzes! Svarīgi atcerēties, ka sānslīde nozīmē kontroles zaudēšanu pār auto vadāmību. Sānslīdes gadījumā strauji bremzējot, var sabloķēties priekšējā riteņu ass, kas nozīmē vien vēl būtiskāku vadāmības zaudēšanu. Atcerieties – uz slidena ceļa labāk braukt ar zemāku pārnesumu, kas nodrošinās pietiekamu vilci, saglabājot apmēram 2000 apgriezienu. Un – problēmu gadījumā neķerties uzreiz pie bremzēm!
  8. Nekādas braukšanas neitrālajā! Aizmirstiet par taupīgumu un ekonomiju sliktos laikapstākļos. Lai saglabātu maksimālu vadāmību, dzinēju nedrīkst tā vienkārši atvienot no riteņiem un rāmi ripot. Vienmēr brauciet ātrumā.
  9. Aizmirstiet par labi zināmiem posmiem un automātiski izbraucamiem ceļiem. Ja dien dienā nākas mērot vienu un to pašu maršrutu, ar laiku muskuļi paši atceras, kur kas darāms, taču šāda automātiska braukšana ir īpaši bīstama, mainoties ceļa apstākļiem. Tad arī pa zināmiem ceļiem jābrauc kā pirmo reizi, jo viss var mainīties – no blakusceļa kāds var nebremzējot parādīties uz galvenā ceļa vienkārši tāpēc, ka nav spējis laikā nobremzēt vai sāka braukšanu buksējot. Uz slidena ceļa labāk aizmirst par to, kur kuram oficiāli ir priekšroka, un rūpīgi vērot faktisko situāciju.
  10. Laba redzamība ir puse no panākumu atslēgas. Autovadītājs nevar reaģēt uz to, ko neredz. Aizmirstiet par “izkasīšu mazu lūciņu, pārējais pats atkusīs” ziemā. Tā pāris minūšu ietaupīšana nekādā veidā neatsver riskus, kas rodas, dodoties ceļā un faktiski neko neredzot. Tāpat notīriet sniegu no jumta, lai novērstu iespēju, ka straujas bremzēšanas laikā tas aizsedz vējstiklu, vai straujas paātrināšanās laikā nonāk logā aizmugurē braucošajam transportlīdzeklim.
  11. Nodrošinieties ar pienācīgu aprīkojumu. Labas ziemas riepas būtiski samazina sānslīdes rašanās iespēju. Ziemas riepas ar radzēm var noderēt tad, ja daudz laika jāpavada ceļa posmos, kas bieži apledo.

 

 Kā rīkoties, ja sānslīžu adrenalīns vilina?
 

Foto: shutterstock.com

Braukšana ziemā nav tikai nervoza lūkošanās caur pusaizsalušu vējstiklu un ripināšanās gliemeža gaitā trešajā ātrumā. Tā var būt arī aizraujoša un adrenalīna pilna. Un kāpēc gan ne. Taču – jāatceras, ka ceļu satiksmē piedalās arī citi, un viņu drošība ir atkarīga no tā, vai visi ievēro maksimālu piesardzību.

Lielceļš nav trase. Tikko uz ceļa atrodas (vai varētu atrasties) vairāk nekā viens ceļu satiksmes dalībnieks, tā viss – aizmirstam par izklaidēm un braucam rāmi. Ir daudz labāki veidi, kā no sirds nodot pa bundžām, lai pēc tam turpinātu ikdienas gaitas maksimāli droši. Dažas populāras vietas, kur var nolaist tvaiku:

  • Pamesti laukumi. Tādu pie lielākām apdzīvotām vietām netrūkst. Asfaltēti vai betonēti laukumi ir lieliska vieta, kur svilināt ziemas riepas, neapdraudot citus. Un nē, pie aktīviem lielveikaliem esošie stāvlaukumi neskaitās!
  • Lidlauki. Ja tuvumā ir kāds neaktīvs lidlauks, arī tur paveras plašas iespējas. Spilves pļavās ir pāris vietas, kurās var izklaidēties.
  • Trases. Piemēram, Biķernieku trase, 333. Trasēs bieži notiek arī pasākumi neprofesionāļiem, kur var gūt daudz asu izjūtu un legāli padedzināt ziemas riepas.
  • Ledus. Šis gan ir mazāk ieteicamais no visiem variantiem, jo tas ir visbīstamākais. Jārēķinās, ka automašīna sver vidēji no vienas līdz divām tonnām. Tā ir ievērojama slodze, kas jāiztur ledum. Lai uz ledus būtu puslīdz droši, tā biezumam jābūt vismaz 20–30 cm. Jāņem arī vērā, ka ne visā ūdenstilpes platumā ledus būs vienāda biezuma, it īpaši tad, ja ir straume, tādēļ – ja izurbti vairāki testēšanas caurumi, jāvadās pēc plānākā, ne optimistiski pēc biezākā. Braukšana pa ledu var būt aizraujoša, taču ir ārkārtīgi riskanta. Uz savu galvu to darīt nevajadzētu, bez tam – ne visās pašvaldībās ir atļauts uzbraukt uz ledus. Vietās, kur tas nav atļauts, var tikt piemērots sods līdz pat 1000 eiro. Tiem, kas par spīti riskam vēlas pamēģināt, bet tomēr nedaudz baidās, ieteicams pameklēt ziemas drifta pasākumus. Piemēram, Baldonē tiek rīkots ziemas drifts tieši uz ledus. Pasākums notiek uz uzpludinātas pļavas, kur ūdens uzliets 0,5 m slānī. Tas nozīmē, ka oficiāla pasākuma laikā braukt var droši un bez bažām, riska ielūzt un noslīkt nav.

Par agresīvu braukšanu tiek piemēroti sodi. Šī gada Maijā Saeimas Juridiskā komisija nobalsoja par grozījumiem, ka arī nepamatoti strauja bremzēšana un sānslīdes tiek uzskatītas par agresīvu braukšanu. Sods par šiem pārkāpumiem – no 70 līdz 280 eiro. Izklaides paraugdemonstrējumi un sporta pasākumi ir vienīgais izņēmums, kad šādas vaļības ir atļautas.

Tiek bojāta automašīna. Sānslīdes, ja radītas apzināti, deldē ne tikai dārgās ziemas riepas, bet arī rada pastiprinātu slodzi visai automašīnai, lauž rokas bremzi un rada milzu risku ietriekties kādā kokā vai ceļa nožogojumā. Vai sliktākajā gadījumā – kādā citā transportlīdzeklī.

Automašīnai jābūt aprīkotai ar nepieciešamajiem drošības līdzekļiem. Drošība pirmajā vietā, tādēļ svarīgi, lai šī sporta cienītājiem (vietās, kur to drīkst darīt) automašīnas būtu pienācīgi aprīkotas ar drošības siksnām, gaisa spilveniem, labām bremzēm un viegli vadāmu stūri. Tāpat par skādi nenāks ziemas riepas, kurām ir pietiekami dziļš protektors. Ziemā – jo dziļāks, jo labāk. Vēlams ar rakstu, kas paredzēts sniega izstumšanai un maksimālas saķeres nodrošināšanai. Ziemas riepas ar radzēm nodrošinās labāku saķeri ar apledojušu vai pieblietētu sniegu klātu ceļu, bet – ja mērķis ir paslidināties, tad radzes būs liekas. Profesionāli autosportisti ziemas trasēs plēš labas ziemas riepas, savukārt tie, kas atrod iespēju pabraukāties pa trasi un paslidināties tīri prieka pēc, var arī lūkot, kur pieejamas lētas ziemas riepas, labākās ziemas riepas atstājot ikdienas braukšanai. Jo jārēķinās, ka, intensīvi slīdot, riepas tik tiešām nodils un zaudēs savas īpašības, padarot tālāku braukšanu pa koplietošanas ceļiem pat bīstamu.

Jāņem vērā klimatiskie apstākļi. Gaisa temperatūra, nokrišņi, kas ietekmē redzamību, diennakts laiks (diena, krēslas stundas vai nakts), ceļa seguma veids un stāvoklis – tīrs, slapjš, piesnidzis, pieblietēts sniegs, apledojums, ledus ar sniegu, ledus ar ūdeni u.tml.

Kur meklēt kvalitatīvas ziemas riepas?
 

Foto: Riepas1.lv

Labas ziemas riepas nenoliedzami ir viens no primārajiem elementiem, kas mainīgos laikapstākļos palīdz saglabāt drošu saķeri ar ceļa virsmu un nezaudēt vadāmību. Ziemas riepas minimālais protektora dziļums nemainīgi ir 4 mm. Tāpat, atkarībā no ikdienas braukšanas apstākļiem, var piemeklēt atbilstošāko protektora zīmējumu. Piemēram, ja lietainā laikā ikdienā veicamie ceļi mēdz būt pārmēru slapji, svarīgi nodrošināties pret akvaplanēšanas iespēju.

Obligāto ziemas riepu sezona sākas pirmajā decembrī. Līdz tam – atkarībā no laikapstākļiem ziemas riepas var uzlikt jebkurā sev ērtā laikā. Teorētiski ziemas riepas var lietot visu gadu, bet vasarā tās daudz ātrāk nodils, turklāt tas ir nedroši – it sevišķi lietus laikā. Ziemas riepas visplašākajā klāstā no visiem populārākajiem ražotājiem pieejamas riepu lielveikalā Riepas.lv.

Ielūkojieties internetveikalā Riepas1.lv un sagatavojieties jaunajai ziemas sezonai un plānotām un kontrolētām sānslīdēm, izvēloties labākās ziemas riepas!

Uz augšu