Vatikāns patriecis uz visiem laikiem: Sofijas Lorēnas mīlas stāsts mūža garumā

Neatkārtojamā Sofija Lorēna 20. septembrī svin savu dzimšanas dienu. Slavenajai aktrisei paliek 84 gadi. Viņa neslēpj savu vecumu un necenšas izskatīties jaunāka. Lorēna dzīvo Ženēvas ezera krastā un katru dienu ir pateicīga dievam par iespēju baudīt fantastiskus saulrietus un saullēktus.

Pelnrušķītes stāsts

Par saviesīgo dzīvi Sofija Lorēna ir tikpat kā piemirsusi. Izņēmums ir labdarības pasākums, kuru viņa apmeklēja Maskavā 2017. gadā. Arī intervijas aktrise sniedz reti, taču pašiem uzstājīgākajiem žurnālistiem mēdz atbildēt: "Mana dzīve nav līdzinājusies pasakai. Par daudz ko ir sāpīgi runāt arīdzan šodien."

Lorēna nepārspīlē: viņas biogrāfijā var atrast ne mazums skumju un pat traģisku notikumu. Trūkums, bads, dzīvoklī, kur viņa dzīvojusi kopā ar vēl astoņiem radiniekiem, skrienošas žurkas - tāda ir bijusi viņas bērnība.

Būtībā tas ir stāsts par Pelnrušķīti, kura ir spējusi kardināli mainīt dzīvi pēc tikšanās ar princi. Sofijai šis princis bija Karlo Ponti - mīlestība un uzticība dzīves garumā. 

Sofijas mātei bija sapnis kļūt par aktrisi, taču tas viņai neizdevās, un viņa šo savu sapni realizēja meitā, kuru 15 gadu vecumā aizsūtīja uz skaistumkonkursu. Kleita tika pašūta no rozā aizkariem, bet vecās melnās kurpes pārklātas ar biezu baltas krāsas kārtu, lai izskatītos jaunākas. Pūles nebija veltas - Sofija konkursā uzvarēja un, ieguvusi balvā 35 000 liru (apmēram 35 dolārus), ar māti pārcēlās uz Romu. Tieši tur 1951. gadā kādā no ielas kafejnīcām Karlo Ponti, jau labi zināms režisors, kurš pasaulei atklāja Džinu Lolobridžidu, pamanīja jauniņo Sofiju. Ar viesmīļa palīdzību nogādājis viņai zīmīti, režisors uzaicināja Sofiju uz provēm.

Kā vēlāk vīrietis atzinās, viņš uzreiz ir sajutis Sofijas harismu un sapratis, ka kamera noteikti iemīlēs apburošo dienvidnieci. Toreiz viņš neparedzēja tikai to, ka pats viņā neprātīgi iemīlēsies un zaudēs galvu. Viņam bija 38, viņai - 16 gadu. Jaunajai aktrisei Karlo kļuva ne tikai par mīļāko, mentoru un labāko draugu, bet arī cilvēku, kas izveidoja viņu par personību un par visu laiku diženāko aktrisi.

Svarīgi bija nomainīt Sofijas nelabskanīgi skanošo uzvārdu Šikolone, kuru viņa mantojusi no tēva, uz  Lorēna. Tas izvēlēts pēc līdzības tolaik populārajai zviedru aktrisei Martai Torēnai. Sofijai ieteica arī veikt pārāk garā deguna korekciju, taču aktrise no šī laipnā piedāvājuma kategoriski atteicās.

Ponti savai iemīļotajai meklēja izdevīgus līgumus, izpirka visas kinolentes, kur Lorēna bija parādījusies erotiskās ainās (pirms iepazinās ar topošo vīru, Sofija piekrita jebkuram darbam), palīdzēja iefiltrēties Holivudā un, kā vēlāk pati aktrise teica, viņš "palīdzēja man iegūt dzīves jēgu".

Pirmā nopietnā loma filmā "Neapoles zelts" divdesmitgadīgajai debitantei Sofijai atnesa ne tikai popularitāti, bet arī rokas un sirds piedāvājumu. Pēc filmēšanas beigām Karlo Ponti uzdāvināja viņai briljantu gredzenu. Sofija, jūtu pārņemta, pat nepievērsa uzmanību tam, ka viņas mīļotais nesteidzās pamest sievu.

Tam bija savi iemesli - stingrie itāliešu likumi, kas nicināja šķiršanos. Nav zināms, cik ilgi aktrise būtu samierinājusies ar mīļākās lomu, ja vien viņai acis neatvērtu Kerijs Grants. Sofijas kolēģis filmā "Peldošā māja" bija apburts ar partneres skaistumu un jūtīgumu un  darīja visu, lai aktrise kļūtu par viņa sievieti arī dzīvē. Filmēšanas komanda bija gatava apgalvot, ka abus aktierus vienoja kodolsprādzienam līdzīga "ķīmija".

Ponti sāka nervozēt un tūdaļ saviem advokātiem aizsūtīja vēstuli ar pavēli nekavējoties šķirt laulību ar viņa sievu. Bet ko darīt, ja Vatikāns ir pret?

Risinājums tika rasts: Ponti ar sievu izšķīrās Meksikā un tur arī apprecēja Sofiju.

Vatikāna padzīti - 12 gadi trimdā

Neskatoties uz laulības reģistrāciju, Sofija Lorēna līgavas kleitu drīkstēja valkāt tikai filmēšanas laukumā - Vatikāns neatzina šķiršanos, kura nenotika Itālijas teritorijā, un pasludināja Karlo un Lorēnas laulību par nederīgu.

Ponti tika apvainots divsievībā, Lorēna - nelegālā kopdzīvē. Viņiem tika aizliegts kopīgi parādīties sabiedrībā. Nākamos gadus mīlnieki pavadīja, dzīvojot ar segvārdiem īrētās villās, un turpināja aizstāvēt savas jūtas Itālijas laicīgo un reliģisko likumu priekšā.

Bezgalīgās petīcijas Romas pāvestam nedeva nekādus rezultātus. Vairāk nekā desmit gadus Sofija un Karlo dzīvoja kā trimdinieki, kamēr pēc pārdomām daudzu gadu garumā nolēma pieņemt Francijas pilsonību. Visbeidzot 1966. gadā Lorēnas un Ponti laulība tika oficiāli atzīta.

Mātišķās ciešanas

Neskatoties uz problēmām, Sofijas Lorēnas dzīve līdzinājās pasakai, uzsverot vārdu "līdzinājās". Hormonālā disbalansa dēļ sapņi kļūt par māti Sofiju noveda līdz spontānajam abortam. Daudzus gadus viņa ārstējās no neauglības - pēc katras filmēšanas reizes kā pēc grafika Sofija devās uz klīniku veikt ārstēšanās kursu.

Uzstājība, lūgšanas un ilgstoša estrogēna injekciju veikšana beidzot vainagojās rezultātiem: 34 gadu vecumā aktrise palika stāvoklī.

Lai neizaicinātu likteni, viņa burtiski ieslēdzās viesnīcā Ženēvas ezera krastā un nogrieza jebkuru saikni ar ārpasauli. Aktrise aizliedza sev skatīties televizoru, neatbildēja uz telefona zvaniem un visus deviņus mēnešus lietoja ausu aizbāžņus, lai viņu neizbiedētu neviena skaņa. Līdzās viņai bija tikai Karlo Ponti un Inese Bruča, personīgā sekretāre un uzticams palīgs.

Lai nesajuktu prātā, Sofija palūdza ierīkot numurā mini virtuvi, kur noslīpēt savas kulinārijas iemaņas. Nedaudz vēlāk viņa pat izdeva savu recepšu grāmatu, piedāvājot lasītājiem nobaudīt mērci "Sofija", bifšteku "Marčello Mastrojāni" (aktrisi ar viņu vienoja draudzība) un kotletes pēc vecmāmiņas Luīzes firmas receptes.

Kad 1948. gada decembra rītā pasaulē nāca Karlo Ponti jaunākais, laimei nebija robežu. Grūti noticēt, bet par godu šim notikumam slimnīcā, kur aktrise dzemdēja, tika organizēta preses konference. Iedomājieties: Sofija ratiņkrēslā ar mazuli uz rokām, bet Karlo Ponti un ārsti atbild uz satraukto reportieru jautājumiem.

Dažus gadus vēlāk Karlo un Sofijai piedzima vēl viens dēls - Edoardo. Arī šoreiz Sofija ļoti riskēja, un ārsti uzstāja uz grūtniecības pārtraukšanu, taču Sofija parādīja nelokāmu raksturu un saglabāja bērniņu.

Pusgadsimtu kopā

Ļaudis neticēja, ka kopā var nodzīvot pusgadsimtu. Mūsdienās, kad nepārtraukti šķiras, pat uzreiz pēc laulībām, šāds termiņš līdzinās fantastikai. Mēs pavisam esam pārstājuši ticēt mīlestībai, īpaši - ja ir runa par skaistu sievieti un harismātisku un bagātu vīrieti. Arī prese neticēja Sofijas Lorēnas un Karlo Ponti attiecībām, tāpēc visus šos gadus sacerēja safantazētus stāstus par abu neuzticību, atsaucoties uz tenkām un nojausmu.

"Es neapgalvoju, ka esmu tīrs kā tikko uzsnidzis sniegs, bet, ja man patiešām būtu bijuši visi šie minētie romāni, kurus man piesien žurnālisti, man neatliktu laika veidot filmas," Ponti teicis Sofijas Lorēnas biogrāfijas autoram.

Arī pati aktrise reiz atsaukusies žurnālistiem, jokojot, ka viņi visus šos gadus dzīvojuši atsevišķi, bet vienmēr mīlējuši viens otru. Starp citu, tas pats biogrāfijas autors Ārons Hotčers ir izteicies par viņu laulību šādi: "Es starp viņiem nesajutu siltumu. Tikai bizness."

Karlo Ponti nomira 2007. gadā. Sieva vēlāk teiks: "Pēc viņa nāves jau ir pagājis krietns laiks, bet man nekļūst vieglāk. Es izmisīgi skumstu pēc Karlo, mana dārgā vīra."

Kā jūs domājat, vai mīlestība mūža garumā ir pasaka vai realitāte?

Raksta avots - "Woman"