Marijas ielas grausta pārstāvji apgalvo, ka beidzot vienojušies par fasādes atjaunošanu; viņiem sāk uzlikt sodus

Meikšāns ir igauņu uzņēmēja Tomasa Tola pārstāvis. Otra īpašnieka - Jevgēņija Petrova - pārstāvji uz Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisijas sēdi ieradušies nebija.

Kā sēdes locekļiem klāstīja Tola pārstāvis, termiņos pildīt domes uzliktos nosacījumus joprojām neizdodas tādēļ, ka abi īpašnieki savā starpā nevar vienoties par to, ko tad nākotnē ar ēku darīt.

"Mēs jau pagājušajā gadā izstrādājām ēkas fasādes atjaunošanas projektu, bet otri īpašnieki to vienkārši neparakstīja un mēs nevarējām to iesniegt Rīgas pilsētas būvvaldē, kā solījām. Tagad veiktie monitoringi tomēr rāda, ka sienu nobīde atsevišķās vietās ir viens līdz divi milimetri, kas nozīmē, ka deformācija turpinās un ēka kļūst arvien bīstamāka. Tagad, kā liecina Īpašuma departamentam iesniegtā vēstule, viņi beidzot ir piekrituši saskaņot vismaz fasādes atjaunošanas darbus," sacīja Meikšāns.

Viņš norādīja, ka viņi vērsušies arī Nacionālā kultūras mantojuma padomē pēc atzinuma, ko ar ēku darīt, un atbilde esot bijusi, ka to nojaukt nekādā gadījumā nedrīkst un ka jābūt projektam par kopējo nama nākotni, lai varētu vienoties par atsevišķiem būvdarbiem. "Taču visi mūsu aptaujātie būvnieki saka, ka, uzsākot remontdarbus, būtu nepieciešams pilnībā pārbūvēt nama pamatus," skaidroja Tola pārstāvis.

Komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR) atsaucās uz pērn SIA "CMB" veikto nama tehnisko ekspertīzi, kurā teikts, ka ēka nav tik sliktā stāvoklī, lai to nojauktu un, ka to ir iespējams atjaunot. "Lai dabūtu atļaujas no būvvaldes, pieminekļu sargiem un visiem pārējiem - ir jābūt skaidrai vīzijai, kas tur būs. Jums šīs kopīgās vīzijas nav jau 17 gadus un visi solījumi kaut ko darīt ir tikai solījumi. Runāsim skaidru valodu, šis viss ir tikai darbu imitācija," kritiku neslēpa Burovs, norādot, ka ikvienu satrauc jautājums - kā nams pārdzīvos ziemu.

Komisijas loceklis un Rīgas domes galvenais būvuzraugs Leonards Dubkēvičs vērsa uzmanību uz to, ka ne tikai nama fasāde ir sliktā stāvoklī, bet īpaši bīstama situācija esot arī ar nama pamatiem. "Pašu pamatu nestspēja ir niecīga. Var atjaunot sienas, bet iekšēji pamati var sabrukt kuru katru brīdi," teica būvnieks.

Tā kā īpašnieki nav izpildījuši domes uzlikto pienākumu līdz 10.septembrim noslēgt līgumu par nama atjaunošanas būvprojekta izstrādi, pašvaldība ir izstrādājusi iknedēļas sodu uzlikšanas grafiku.

Šonedēļ abiem īpašniekiem uzlikts 50 eiro sods. Plānots, ka 28.septembrī Tolam tiks uzliks 770 eiro, bet Petrovam - 660 eiro sods. Petrovam sods ir mazāks, jo viņa īpašuma tiesības nostiprinātas mazāk nekā pirms gada. "8.oktobrī īpašniekiem attiecīgi tiks piešķirti sodi 1470 un 1260 eiro apmērā, 16.oktobrī abi saņems ap 2000 eiro sodu, 24.oktobrī - jau 2870 un 2500 eiro sodu un tā tālāk," klāstīja Burovs. Novembrī šis sods sasniegs jau 5000 eiro, bet, sākot no decembra, abiem īpašniekiem sods katru nedēļu būs šādā apmērā. Pēc tāda pat scenārija sodi tiks piemēroti par katru pašvaldības uzlikto un nokavēto darbu termiņu.

Sarunā aģentūrai LETA Meikšāns atklāja, ka Tols šajā namā vēlētos iekārtot dzīvokļu vai biroju ēku. Variantam, ka namu varētu atsavināt valsts labā - viņš piekrist negrasās. "Mēs esam veikuši lielu darbu - izstrādājuši fasādes atjaunošanas projektu, veicam uzlikto pienākumu par sienu monitoringa veikšanu, veikta arī nama arhitektoniskā izpēte. Es vienīgais šurp nāku uz sēdēm jau 17 gadus un cenšos kaut ko nokārtot. Nevar teikt, ka otrs pārstāvis nepiekristu pilnīgi nekam, bet komentēt viņu nostāju es neesmu pilnvarots," sacīja Meikšāns.

Viņš norādīja, ka patlaban, balstoties uz sienu vertikalitātes monitoringa rezultātiem,visvairāk esot satraukt par iedzīvotāju drošību. "Tādēļ man šķiet, ka nav nepareizi sākt ar fasādes atjaunošanu, jo tas vienalga būtu jādara. Kaut neliels, bet tomēr tas ir solis uz priekšu," teica pārstāvis.

Kā ziņots, aprīlī pieņemtais Rīgas domes lēmums paredz, ka Marijas ielā 6 esošās ēkas īpašniekiem četru mēnešu laikā jāizstrādā nama sakārtošanas būvprojekts.

Līdztekus nama sakārtošanas būvprojekta izstrādei īpašniekiem sešu mēnešu laikā pēc šī līguma parakstīšanas tas jāsaskaņo būvvaldē un pusotra gada laikā jāsaņem būvatļauja un jāuzsāk būvdarbi. Ēkas sakārtošana ir jāpabeidz ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas.

Tāpat ēkas īpašniekiem uzticēts reizi divos mēnešos veikt ēkas ārsienu vertikalitātes monitoringu, divas reizes gadā fasādes un jumta tehniskā stāvokļa apsekošanu līdz būvdarbu sākšanai, kā arī reizi gadā veikt ēkas tehnisko apsekošanu.

Ēka jau vairāk nekā desmit gadus ir izpelnījusies Rīgas slavenākā grausta nosaukumu. Īpašumu veido zemes vienība 1432 kvadrātmetru platībā, uz kuras atrodas piecstāvu dzīvojamā ēka un pagrabs zem pagalma. Tā ir klasificēta kā B kategorijas vidi degradējoša būve un to īpašniekiem ir piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme.

Ēka pieder Igaunijas pilsonim Tomasam Tolam un Jevgēņijam Petrovam, kurš īpašuma tiesības šī gada sākumā dāvinājumā saņēmis no Ludmilas Baumanes. Uz Tola vārda īpašumtiesības reģistrētas kopš 1997.gada augusta.