Ja kādam ir gadījies būt Irlavas pagastā, netālu no Sātiem, tad tam noteikti garām nav paslīdējis dīvainais dzelzsbetona veidojums pļavas vidū – “tilts uz nekurieni”.
Tas, ka pie tilta ir ļoti viegli piekļūt iemītas takas dēļ, liecina par vietējo pagasta iedzīvotāju lielo cieņu pret šo kultūras objektu. Atkritumi un tukšās alkoholisko dzērienu pudeles, kas kārtīgi izsvaidītas tilta pakājē, silda sirdi, jo tas nozīmē, ka cilvēkiem ir patīkami atpūsties tilta pavēnī. Gara acīm redzu, kā tur sanāk ļaudis un sengrieķu manierē malko vīnu, spriežot par kultūru, mākslu un tilta filozofisko būtību. “Kurp mēs ejam?” tie jautā cits citam. “Nekur,” paši atbild un dziļdomīgi veras nedzimušā tilta skumīgajā stāvā.