/nginx/o/2018/09/21/11436721t1hcfe2.jpg)
Lai gan likums paredz, ka vardarbība pret bērniem ir jāizmeklē prioritāri, bāriņtiesu asociācija ceļ trauksmi, ka šos kriminālprocesus izmeklē ļoti gausi un ekspertīzes nereti ir novēlotas. Varmākas vainu pilnībā pierādīt izdodas reti, taču tieši bērniem ir īpaši svarīgi zināt, ka pāridarītājs ir saņēmis taisnīgu sodu, piektdien vēstīja LTV "Panorāma"
"Panorāma" šo problēmu izgaismoja caur konkrētas sievietes pieredzi. Apprecoties abiem ar vīru jau bija bērni no citām attiecībām, bet laikā, kad viņa gaidījusi pirmo abu kopīgo bērnu, vīrs sācis kļūt vardarbīgs un ar laiku darījis pāri arī sievas bērniem.
“Ēst nedeva, pie ledusskapja nelaida, nevienu ārā nelaida, nu, regulēja, kā grib, visu, kā viņam vajadzēja. Ja neklausīja, vai nu sita, vai nu bļāva, raustīja,” stāstīja sieviete.
Kad sievietei sākušās nopietnas veselības problēmas, viņa vērsusies sociālajā dienestā pēc palīdzības, iesaistīta bāriņtiesa un uzrakstīts arī iesniegums Valsts policijai.
Bāriņtiesā norādīja – pusotru gadu ilgā izmeklēšana beigusies ar administratīvo sodu.
“Policija ir saskatījusi administratīvā pārkāpuma pazīmes, nevis kriminālprocesu, lai gan bija aizdomas par seksuālo vardarbību,” pastāstīja Bāriņtiesu asociācijas priekšsēdētāja, Smiltenes bāriņtiesas priekšsēdētāja Aurika Zīvere.
Valsts policija nekomentē konkrēto kriminālprocesu. Izmeklēšanas darbības esot slepenas un informācijas trūkums pārējām iestādēm radot maldīgu priekšstatu par bezdarbību.
Vardarbību pierādīt ir grūti, bieži vien vienīgie pierādījumi ir bērnu liecības.
Tiesu psihologi norāda – bērni nav pieaugušie. Bērns visai ātri no atmiņas var izstumt izmeklēšanai būtiskas detaļas.
Ekspertīzei vislabākais laiks būtu mēnesis no kriminālprocesa sākuma, bet konkrētajā gadījumā policija bērnus nopratinājusi piecus mēnešus pēc notikušā; tiesu psiholoģiskā ekspertīze - pēc gada.
Zīvere uzskata - problēma bija tajā, ka tiesu psihiatriskā ekspertīze noteikta pēc ļoti ilga laika, kad bērni bija rehabilitēti, līdz ar to ciešanas konstatēt viņiem vairs nevar. Smiltenes bāriņtiesa tiesas lēmumu pārsūdzējusi.
Bāriņtiesu asociācijas vadītāja norādīja, ka līdzīgas sūdzības par gausu izmeklēšanu gadījumos, kad bērni cietuši no vardarbības, izskan arī no citu bāriņtiesu vadītājiem.
Skaļākais gadījums par zīdaini ar galvaskausa lūzumu nesen izskanēja “Panorāmā”.
Smago traumu zīdainis guva, būdams divatā ar tēvu, bet policija divreiz izbeidza kriminālprocesu pierādījumu trūkumu dēļ. Tikai trešais procesa virzītājs lietu noveda līdz tiesai.
Valsts policija gan vērš uzmanību, ka dažkārt iestādes, kas redz vardarbības pēdas pret bērniem, tās nenofiksē un policijā vēršas tikai tad, kad pierādījumi izzuduši.
Labklājības ministrija kopā ar Valsts policiju reģionos veic speciālistu izglītošanu. Abās iestādēs novērots, ka atkarībā no pašvaldības
nopietns klupšanas akmens daudzās institūcijās, ieskaitot policiju, ir izpratne par to, kas ir uzskatāms par vardarbību, kā arī nav vienotas izpratnes par to, kā jāreaģē.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)