Eksperti tulko: Kas ir svarīgākais vēstījums pāvesta uzrunās Latvijai? (13)

Starptautisko attiecību eksperts un Vidzemes augstskolas docētājs Jānis Kapustāns vērtē, ka šis neapšaubāmi ir nozīmīgs notikums Latvijas ārpolitikā, jo pēc iepriekšējās vizītes, kad Latvijā ieradās Jānis Pāvils II, nācās gaidīt 25 gadus. Ja nebūtu valsts simtgades, iespējams, šādas vizītes nebūtu vai tā būtu jāgaida ilgāk. 

Lai arī pāvesta vizīte Latvijā nebūs pasaules ziņa numur 1 vai 2, jo ir daudz svarīgāku un karstāku notikumu, par to tik un tā ziņo daudzu valstu mediji, ļaujot atgādināt par Latviju un Baltijas valstīm un parādīt tās kā kristīgas valstis. Pēc Kapustāna domām, arī pāvesta interesēs ir ierasties Baltijas valstīs, jo kristietības loma pasaulē, īpaši Eiropā, mazinās un šādi apciemojumi kristietību varētu veicināt.  

Kā būtiskāko vēstījumu pāvesta teiktajā Kapustinskis saklausījis aicinājumu pievērsties sabiedrības sociālajām lietām - gan pasaulē, gan Latvijā ir ļoti daudz nabadzīgu cilvēku, kuriem vajadzētu palīdzēt, nevis norobežoties, jo tas ir valsts un arī kristietības stabilitātes jautājums - nevis atraidīt cilvēkus, bet palīdzēt cits citam. 

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Inese Runce pāvesta Franciska teiktajā nodala vēstījumus kristiešiem un pārējai sabiedrībai. 

Katoļiem būtu jāieklausās, ka tikai caur iecietību, toleranci un kalpošanu sabiedrībai varam būt noderīgi un "tas ir baznīcas un kristiešu galvenās eksistences mērķis", sacīja vēsturniece. Kristiešiem tas ir "mudinājums iet dziļumā", būt noderīgiem sabiedrībā un saviem tuvākajiem un tādā veidā mainīt pasauli, un darīt to labāku. 

Savukārt visai sabiedrībai kopumā būtu jāieklausās pāvesta teiktajā par to, ka mūsu brīvība ir jāsargā. Par to cīnījušies mūsu senči  un vecākā paaudze, un svarīgākais ir spēt to novērtēt un pasargāt. 

Pētniece īpaši izceļ pāvesta teikto, ka pēdējo 25 gadu laikā Latvija ir ļoti daudz ko sasniegusi. "Mēs neticam tiem darbiem, ko šajos 25 gados esam sasnieguši, bet citi to spēj novērtēt daudz labāk nekā mēs paši. Šķiet, ka arī pāvests Francisks ir sapratis, ka esam pilnīgi cita tauta  un valsts nekā pirms 25 gadiem, kad šeit viesojās Jānis Pāvils II," atzīmēja Runce.

Latvijas eksprezidents Ulmanis sarunā ar Latvijas Radio pāvesta uzrunu vērtēja kā ļoti laicīgu un pat skarbu attiecībā uz visā pasaulē vērojamām parādībām, kas vēršas plašumā, - tās ir nevienlīdzība, "attieksme savā starpā" un pieaugusī migrācijas plūsma.

Latvijas vēstnieks Lietuvā Einars Semanis atzina, ka, viņaprāt, pāvesta vēstījums Latvijai bijis ļoti gaišs, skaidrs un gaišas enerģijas pilns: "Tas bija ļoti sirsnīgi no viņa puses – ka viņš no sākuma arī ļoti, ļoti labus vārdus teica par pašu latviešu tautu, par tās talantu, par tām spējām. Ka mēs esam maza zeme, bet mēs esam ļoti redzama zeme."

Pāvesta vēstījuma centrā bijušas trīs lietas. Pāvests vēlējis veiksmi, ticību, kā arī radošu enerģiju, ņemot vērā, ka laikmets ir ļoti vitāls, ar milzīgām izmaiņām. "Šo trīs elementu savienojums talantīgajai latviešu tautai dos ļoti daudz," pāvesta teikto vērtēja vēstnieks.

Savukārt politoloģe Iveta Kažoka Latvijas Radio atzina, ka viņai ļoti patikusi pāvesta runa Rīgas pilī. Pāvests tās laikā akcentējis cieņu pret daudzveidību, kā arī to, ka nav jāliek akcents uz materiālo labklājību. Šie akcenti, pēc Kažokas teiktā, atkārtojas pāvesta runās, un tas apliecina, ka šīs lietas pāvestam ir ļoti būtiskas.