"Mums jāceļ viss kvalitātes līmenis: veikalā ir mazāk preču, tās skaistāk pasniegtas," norāda H&M prezidents Karls Johans Perssons, kura vectēvs Erlings Perssons 20.gadsimta 40.gados nodibināja uzņēmumu.
"Tas ir mūsu uzdevums - ar vienkāršāku pieeju pārdot vairāk un darīt to rentablā veidā."
Pēc vairākiem straujas izplešanās gadiem H&M atvēris 4801 veikalu 69 valstīs (saskaņā ar datiem par šā gada maija beigām) un kļuvis par pasaules otro lielāko mazumtirgotāju pēc spāņu "Inditex" grupas, kurai pieder "Zara" veikalu tīkls. Taču pēdējos divos gados pārdošanas apjomi palēninājušies, atstājot H&M ar nepārdotām precēm 4,1 miljarda dolāru (3,5 miljardu eiro) apmērā.
Šī gada trešajā ceturksnī pārdošanas apjomi nedaudz atguvās, taču analītiķi uzskata, ka par to visdrīzāk jāpateicas cenu samazināšanai, lai veicinātu pirkšanos, kaut arī tas samazina uzņēmuma peļņu.
Janvārī Personu ģimenes kontrolē esošais uzņēmums atzina, ka H&M veikalos jau kādu laiku esot problēmas. Uzņēmuma vadība atzīst, ka pameta H&M veikalus novārtā, kamēr centās veicināt iepirkšanos interneta veikalā un strādāja pie astoņiem jauniem augstākas klases zīmoliem, tai skaitā COS, kaut arī H&M produkcija sastāda 90% no visa uzņēmuma pārdošanas apjoma.
Konkurenti nesnauda. Kamēr H&M klienti sūdzējās par garām rindām uz ģērbtuvēm, šaurību un zālē izmētātām precēm, citi zīmoli acij tīkamāk iekārtoja veikalu telpas un padomāja par lietām, ar ko pircējiem nodarboties bez iepirkšanās.