Kučinskis bažījas par nākotnes koalīcijas modeļiem, kuru mērķis būtu Latvijas ārpolitisko prioritāšu maiņa (3)

Dažiem tas, ka šīs ir 13.Saeimas vēlēšanas, iespējams, rada vēlmi kļūt māņticīgiem, un tādējādi ar vēlēšanām tiek saistīti daudzi un dažādi riski, tomēr dažas būtiskas lietas, kam jāpievērš uzmanība, pastāv, skaidroja Kučinskis. Viņaprāt, saistībā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām politikas vērotāji un eksperti kļuvuši piesardzīgi. Tāpat, pēc viņa teiktā, pirmo reizi Latvijas vēlēšanu vēsturē nākas sastapties ar vērienīgu interneta resursu izmantošanu politisko partiju kampaņās.

"Lielākās bažas ir saistītas ar nākamās koalīcijas modeļiem, kuru mērķis būtu Latvijas ārpolitisko prioritāšu maiņa. Par to netiek runāts skaļi un atklāti, tomēr klusēšana no vairāku tā saukto latvisko partiju puses liek izdarīt diezgan skaidrus secinājumus.

Ne mazāk riskanta situācija var veidoties tad, ja kāds izdomās atteikties no reformām ļoti daudzās sociālās politikas jomās, piemēram, izglītībā un veselībā. Te nedrīkst apstāties, jo tas ir tikpat svarīgs nacionālās drošības jautājums kā Latvijas militārās aizsardzības spējas," uzsvēra premjers.

Valdības vadītājs pauda ticību Latvijas pilsoņu spējai kritiski izvērtēt visu partiju piedāvājumus un to līderu spēju uzņemties atbildību. "Latvija arī šajās vēlēšanās vēlreiz sevi apliecina kā demokrātisku valsti," piebilda Kučinskis.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) sacīja, ka šis ir pārbaudījumu un nākotnes uzdevumu gads. Vēlēšanas, pēc viņas domām, būs pārbaudījums nākotnes uzdevumiem, un tajās notiks liela un būtiska izšķiršanās. "Būtiski, lai pēc vēlēšanām darbu turpinātu un koalīciju veidotu tās partijas, kas stingri pateikušas savu nostāju par Satversmes vērtībām, kā arī tās partijas, kas uzskata, ka Latvijai ir jābūt Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij, kurām ir svarīga transatlantiskā sadarbība un tās, kas uzskata, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda," norādīja Mūrniece.

Viņa klātesošajiem skaidroja, ka Latvijā, tāpat kā rietumos, populisms paceļ galvu un kļūst arvien pievilcīgāks, jo runāt par to, ka daudzas lietas ir atkarīgas no pašu cilvēku paveiktā, ir sarežģīti.

"Zem āksta jautrās cepures ir paslēpies Kremļa sabiedrotais, kas būtu gatavs iet kopā ar "Saskaņu". Tas nozīmētu citu vērtību pamatu," teica Saeimas priekšsēdētāja, aicinot klātesošos aktīvi pārliecināt ārzemēs mītošos tautiešus doties uz vēlēšanām.

Tikmēr izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) savā uzrunā pauda cerību, ka gaidāmās vēlēšanas nebūs pēdējās demokrātiskās vēlēšanas Latvijā.

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte teica, ka šis ir vērtību pārbaudes gads, kas parādīs, ko Latvijas nācija tur sev kā svētu. Viņa vērsa uzmanību, ka PBLA novērtē politiķu un diplomātu izpratni par to, ka diaspora ir arī Latvijas vēstneši pasaulē. "Mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās, bet ikvienam ir jāuzņemas atbildība, jāspēj vienoties un strādāt kopā. Tikai tā Latviju uzbūvēsim par tādu, kurā cilvēki ne tikai atgriezīsies, bet no kuras arī nevēlēsies doties prom," uzsvēra Saulīte.

Klātesošās amatpersonas pateicās PBLA par darbu un novēlēja arī turpmāk uzturēt ciešu saiti ar Latviju, turpināt iesāktos darbus un noteikt arī jaunus mērķus. Tika uzsvērta arī diasporas nozīme vēlēšanu procesā, jo arī tautieši ārzemēs ir daļa no Latvijas, un šo cilvēku darbs, zināšanas un viedoklis valstij ir svarīgs, norādīja klātesošie.

"Apliecinu, ka visi tautieši, kuri pārcēlušies uz ārvalstīm, ir un paliek mūsu tautas daļa. Latvijai ir svarīga to pieredze un krātās zināšanas. Latvija ir gatava attīstīt visu veidu sadarbību ar tautiešu organizācijām ārvalstīs," uzsvēra premjers.

Jau vēstīts, ka no 26.septembra līdz 28.septembrim norisinās PBLA valdes sēde, uz kuru aicināti pasaules latviešu centrālo organizāciju vadītāji un pārstāvji no visas pasaules - ASV, Kanādas, Austrālijas, Dienvidamerikas, Krievijas un Eiropas valstīm.

PBLA valde sēdē plāno pārrunāt ārvalstu latviešiem svarīgākos jautājumus - kultūru, izglītību, kā arī atbalstu valsts ekonomikas un drošības stiprināšanai.