Pasaules Banka: 25 gadu laikā galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits krities par miljardu

Pasaules Banka “galējo nabadzību” definē kā iztikas minimumu mazāk nekā 1,90 dolāri dienā jeb 694 dolāri gadā.

Šī summa, kuras pamatā ir valstu ar zemu ienākumu līmeni noteiktie nabadzības rādītāji, ir nepieciešama, lai nodrošinātu minimālās pamatvajadzības. Šis skaitlis (1,90 dolāri dienā) kā galējas nabadzības slieksnis tika noteikts 1990. gadā, kad vairāk kā 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju jeb 36 procenti dzīvoja zem galējas nabadzības sliekšņa.

2015. gadā kopējais galēji nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija 736 miljoni.

Ziņojums raksturo, kā nabadzība pasaulē ir arī mainījusies ģeogrāfiski. 1990. gadā teju viens miljards galēji nabadzīgo iedzīvotāju koncentrējās Austrumāzijā.

Taču straujā ekonomiskā attīstība Ķīnā un citās Austrumāzijas valstīs pēdējās desmitgadēs ir mazinājusi šo skaitli līdz 47 miljoniem, kas ir nabadzības sliekšņa kritums no 62 līdz diviem procentiem.

Dienvidāzijā, ar lielāko iedzīvotāju skaitu Indijā, Pakistānā un Bangladešā, galējā nabadzībā dzīvojošo iedzīvotāju skaits ir samazinājies no vairāk nekā 500 miljoniem līdz 216 miljoniem jeb no 47 procentiem līdz 12 procentiem.

Subsahāras Āfrikā ir lēnāks progress. Tās nabadzības rādītājs kopš 1990. gada ir samazinājies no 54 līdz 41 procentam. Taču straujā iedzīvotāju skaita pieauguma rezultātā galējā nabadzībā dzīvojošo iedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz 400 miljoniem, salīdzinot ar 278 miljoniem 1990. gadā.          

Pat bagātās valstis, kā ASV, nav pilnībā izskaudušas galējo nabadzību. Pasaules Bankas dati liecina, ka attīstītajās valstīs aptuveni septiņiem miljoniem iedzīvotāju ienākumi dienā nesasniedz 1,90 dolārus.

Pasaules Banka prognozē, ka 2018. gadā galēja nabadzība samazināsies līdz 8,6 procentiem. Pilns Pasaules Bankas 2018. gada Nabadzības un kopējas labklājības ziņojums tiks publicēts šā gada 17. oktobrī, Starptautiskajā nabadzības izskaušanas dienā.