Mums vienmēr svarīgas kopīgās vērtības. Saruna ar jauno Turcijas vēstnieci Latvijā (1)

Erkula darbu Turcijas Ārlietu ministrijā sāka 1992. gadā. Līdz šim bijusi Konsulāro jautājumu direktorāta ģenerāldirektora vietniece. Sarunā ar TVNET vēstniece skaidroja savas valsts nostāju, atbildot uz mūsdienu ģeopolitiskajiem izaicinājumiem Tuvo Austrumu reģionā.

Pirms diviem gadiem Turciju satricināja apvērsuma mēģinājums. Pēc tā Ankara tika apsūdzēta pārmērīgā spēka lietošanā pret opozīciju un demokrātisko procesu ierobežošanā. Vēstniece uzsvēra, ka šādi apgalvojumi bieži vien esot nepamatoti, jo Turcija cīnoties ar kriminālu un teroristisku organizāciju.

Runājot par notikumiem Sīrijā, vēstniece skaidroja, ka Idlības reģions, kuram šobrīd ir pievērsta pasaules uzmanība iespējama militāra iebrukuma dēļ, ir īpaši nozīmīgs tādēļ, ka tajā paglābušies aptuveni divi miljoni cilvēku. Humāna katastrofa šeit draud ar smagām sekām ne tikai Turcijai, bet pat Eiropas Savienībai. Par spīti tam, ka Krievijas un Turcijas prezidenti panāca vienošanos līdz 15. oktobrim Idlībā ieviest 15 līdz 20 kilometrus platu demilitarizēto zonu, situācija joprojām saglabājas saspīlēta.

- Pēdējo dienu laikā saspīlēta situācija ir Sīrijas Idlības provincē. Turcija, kas robežojas ar šo reģionu, vairākkārt brīdinājusi par asinspirti, kas varētu sekot Sīrijas un Krievijas militārām operācijām. Ankara ir viena no asākajām pretiniecēm bruņotām aktivitātēm Idlībā. Kādēļ Turciju satrauc notikumi šajā Sīrijas vietā?

- Tas nav tikai apdraudējums Turcijai. Tas ir drauds visai pasaulei. Turcija vēlas, lai saspīlējums Idlībā noslēgtos ar pamieru, pretējā gadījumā ir gaidāma katastrofa. Idlībā šobrīd atrodas vairāk nekā divi miljoni cilvēku. Ne Turcija, ne arī pasaule nav gatava tam, ka šie cilvēki dosies bēgļu gaitās. Ja kaut kas notiek šajā reģionā, tas nav drauds tikai Turcijai. Tas apdraud mūs pilnīgi visus, bet galvenokārt jau pašus sīriešus.

Mēs darīsim visu, lai dialogs starp Irānu, Turciju, Krieviju un rietumu sabiedrotajiem turpinātos. Jau tagad Turcija cieši sadarbojas ar Eiropas Savienību, lai rastu risinājumus bēgļu krīzes mestajiem izaicinājumiem.

Bēgļu nometnēs Turcijā jau šobrīd dzīvo vairāk par trīs miljoniem cilvēku. Latvijā to ir grūti iedomāties. Tas arī nav jautājums par cipariem – tie visi ir dzīvi cilvēki. Katram no viņiem ir savs stāsts un tiesības uz normālu dzīvi. Mums ir jāmeklē risinājums, jo mēs bēgļus nedrīkstam uzskatīt tikai par skaitļiem. Ja šiem trīs miljoniem pievienojas vēl divi miljoni, kas ir Idlībā… tas ir pagrieziena punkts.

- Pagrieziena punkts kādā virzienā? Kādus scenārijus saredzat? Vai Turcija gatavojas tam, ka pēc pilsoņu kara beigām vajadzēs strādāt ar Sīrijas līderi Bašaru al Asadu?

- Mūs uztrauc tas, ka, notiekot iespējamai katastrofai Idlībā, bēgļu skaits ievērojami palielināsies. Idlība ir pēdējā vieta Sīrijā, kur viņi var uzturēties. Ne Turcijai, ne Krievijai vai Irānai nevajadzētu būt tām valstīm, kuras izlemj Sīrijas nākotni. Mūsu pienākums ir apturēt noziedzīgas darbības, nevis nodarboties ar spekulācijām par Asadu.

Tuvie Austrumi ir mūsu ģeogrāfiskais reģions. Savas diplomātiskās karjeras sākumā es strādāju Alepo un Sīrijā nodzīvoju vairāk nekā divus gadus. Tādēļ, runājot par Sīriju, jūtos savādāk, ļoti emocionāli. Idlība ir tuvumā Turcijai, es esmu tur bijusi. Nav iespējams citādi  justies, ja esat tur bijis un pazīstat cilvēkus.

- Vai jūs nemāc sajūta, ka Turcija tiek atstāta cīnīties ar krīzēm vienatnē? Pēdējā laikā ir ļoti sarežģījušās Turcijas attiecības ar Rietumiem.

- Vienmēr ir jāpatur prātā, ka mēs esam NATO dalībvalsts, esam arī OECD dalībvalsts, Eiropas Padomes dalībvalsts. Ir pārāk vienkārši pateikt, ka Turcija reģionā paliek vientuļāka un atstumtāka. Taču tas neatbilst patiesībai. Jā, ir brīži, kad mums ir problēmas attiecībās ar ASV vai Eiropas Savienību. Tomēr mēs ticam, ka ir nepieciešams turēt atvērtus komunikāciju kanālus. Tas ir tas, ko darām ar Krieviju, tas ir tas, ko mēģinām darīt ar Irānu, ASV un ES.

Runājot par mūsu attiecībām ar ASV – esam labi sabiedrotie, taču ir iespējamas kādas nesaskaņas. Ja ticat diplomātijai, turat atvērtus dialoga kanālus – situācija noteikti atrisināsies.

- No jūsu reģiona nāk dažādas ziņas. Nereti cilvēkiem ir grūti orientēties notiekošajā. Saprotu, ka jums ir jāstrādā ar amerikāņiem, viņiem ir militārā bāze Turcijā, ir iesaistījušies Tuvo Austrumu konfliktos. Taču kā ir ar Eiropu? Vai iestāšanās Eiropas Savienībā joprojām ir Turcijas ārpolitikas mērķis?

- Jā. Tas ir mūsu galvenais mērķis. Tas nekad nemainīsies. Pirms diviem gadiem mums bija traģiskais apvērsuma mēģinājums. Pieredzējām nopietnas problēmas, taču jūnijā Turcijā bija vēlēšanas, notika pāriešana uz prezidentālu sistēmu un esam izbeiguši ārkārtas stāvokli. Augusta beigās kopā sanāca Turcijas ārlietu, iekšlietu un tieslietu ministrs, lai pārrunātu, kādas reformas ir nepieciešamas pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas, lai stiprinātu mūsu attiecības ar Eiropas Savienību.

Šis mērķis [kļūšana par ES dalībvalsti] nekad, nekad nemainīsies. Mēs darīsim visu, lai iestātos ES. Dažreiz virzīšanās uz ES ir lēnāka, mēs saskaramies ar kaut kādām problēmām. Taču mēs nekad nepadosimies.

- Tajā pašā laikā ir daudz eiropiešu, kuriem nepatīk ideja par Turcijas dalību ES. Savienības valstis mēdz Turcijas jautājumu izmantot iekšpolitiskiem nolūkiem, bet ES pilsoņu vidū ir pieaudzis arī negatīvs noskaņojums attiecībā uz musulmaņiem.

- Es ticu ES vērtībām. Iedzīvotāju vidū mēdz būt dažādi viedokļi… Kādēļ jūs vēlaties būt ES dalībvalsts? Tādēļ, ka jums ir tuvas tās vērtības, kuras ir ES. Protams, nekad nebūs 100% vienprātības, taču mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai varētu sadzīvot. Eiropai Turcija būs liela bagātība.

Vai Turcija dodas austrumu vai rietumu virzienā? Mēs esam tilts starp austrumiem un rietumiem. Sabalansētai politikai ir jākļūst par mūsu mērķi. Eiropas Savienībai mēs varam dot savu kultūras mantojumu, kas nekļūs par smagumu, bet gan par lielu bagātību. Es ticu, ka eiropieši to spēs pamanīt un atbalstīs Turcijas dalību ES. Protams, arī Turcijai šā mērķa sasniegšanā ir jāstrādā daudz nopietnāk. Jāpanāk labvēlīgs sabiedrības noskaņojums, jo šobrīd atbalsts Turcijas dalībai ES ir samazinājies gan mūsu mājās, gan arī Eiropā.

Kultūras aktivitātes ietekmēs noskaņojumu, kas būs viena no manām prioritātēm Latvijā.

- Tomēr daudzu starptautiskās politikas ekspertu vidū ir sastopams apgalvojums, ka [prezidents Redžeps Tajips] Erdogans Turciju ved autoritārisma, islamizācijas virzienā.

- Nav nekāda pamata šādiem apgalvojumiem. Mūs saista kopīga kultūra ar austrumiem. Turcijai vienmēr būs tuvas attiecības ar kaimiņiem – Irānu, Sīriju vai Krieviju. Turciju nevar vainot vēlmē uzturēt labas attiecības ar saviem kaimiņiem. Tas ir tikai normāli, jo ar šiem cilvēkiem esam dzīvojuši kopā simtiem gadu. Mūsu politika ir līdzsvarota.

Ja jūs izsakāt šādus apgalvojumus, tie ir jāpierāda. Pretējā gadījumā šāda diskusija nav nopietna. Mums ir demokrātiska valsts iekārta. Prezidentu amatā ievēlēja Turcijas iedzīvotāji, bet par vēlēšanu norisi mēs nesaņēmām starptautisko novērotāju kritiku. Kā var apgalvot, ka prezidents ir totalitārs, ja viņu ir ievēlējuši cilvēki? Tas ir jārespektē. Turcija ir demokrātiska valsts un tic demokrātijai.

- Protams, dažkārt pārmetumi Turcijai ir smieklīgi. Taču daudz kritisku vārdu ir veltīts saistībā ar notikumiem pēc apvērsuma, kad tika izvērstas tīrīšanas drošības spēkos un izglītības jomā…

Pamatā tie, kas kritizē, pārstāv teroristisku organizāciju FETÖ [apzīmējums Fetullas Gilena kustībai]. Taču jums ir jāmēģina iedomāties sevi Turcijas vietā. Mana māja Ankarā ir ļoti tuvu Nacionālās asamblejas ēkai. [Apvērsuma līdzdalībnieki] asambleju sabombardēja, un manai mājai tika izsisti logi. Es nekad nebiju iedomājusies, ka kādreiz dzirdēšu aviobumbu sprādzienu skaņas galvaspilsētā.

Vai varat to iedomāties? Eiropā daudzas valstis ir piedzīvojušas teroristu uzbrukumus. Turcijā viņi sabombardēja Nacionālās asamblejas ēku un izdarīja daudz citu sliktu lietu. Tas ir piemērs tam, cik nopietna bija situācija. Viņi nav tikai teroristu organizācija. Viņi ir arī spiegu un noziedznieku organizācija, ar kuru ir jācīnās.

Arī divus gadus pēc apvērsuma mēs turpinām cīņu ar minēto organizāciju. Pirms Turcijas kritizēšanas jums ir jāatzīst pozitīvie soļi – esam atcēluši ārkārtas stāvokli un vienmēr rīkojāmies likuma ietvaros.

- Jūs sakāt, ka tā ir noziedznieku organizācija, taču ASV puse šķiet pretējās domās, jo tās vadītājs joprojām netiek izdots Turcijai. Tas arī ir viens no galvenajiem strīdu iemesliem jūsu attiecībās.

- Mēs esam prasījuši ASV izdot šo personu. Joprojām process turpinās – lai mēs varētu sadarboties tās apkarošanā. Tā nav tikai Turcijas problēma. Vienā brīdī viņi kļūs bīstami visām reģiona valstīm. Viņiem ir savas skolas un citas struktūras. Pienāks brīdis, kad arī amerikāņi to sapratīs, un tad mums šajā jautājumā būs ciešāka sadarbība. Šis tiešām ir smags jautājums mūsu attiecībās, taču mēs nedomājam padoties. Turcija darīs visu, lai sniegtu informāciju un pārliecinātu savus partnerus.

– Kā Turcija raugās uz savu dalību NATO?

- Mēs esam NATO dalībvalsts jau kopš paša alianses dibināšanas brīža 1951. gadā. Esam apņēmības pilni īstenot savu lomu aliansē. NATO ir mums ļoti svarīga, un šeit nav ko komentēt. Ja jūs to vaicājat saistībā ar Turcijas attiecībām ar Krieviju, tad arī Maskavai ir dialogs ar NATO. Par Turcijas apņemšanos attiecībā uz NATO nevajadzētu rasties nekādiem jautājumiem. Ir tikai normāli, ka mums ir dialogs ar Krieviju.

- Atgriežoties pie jautājuma par Turcijas dalību ES, viena no problēmām ir Ziemeļkipra. Nesen parādījās informācija, ka Turcija šeit vēlas būvēt jūras spēku bāzi. Kā tas saskan ar vēlmi diplomātiski risināt esošās domstarpības?

- Mūsu attiecības ar Eiropas Savienību turpinās mūsu ES dalības perspektīvas ietvaros. Tas ir un paliks viens no galveniem mūsu ārpolitikas mērķiem. Šajā sakarā Kipras jautājums, protams, ir problēma. ANO Ģenerālsekretāra iniciatīva, tā saucamais Annana plāns, bija iespēja atrisināt šo problēmu. Referenduma rezultātā turku kipriotu pārsvars jeb 64,9% akceptēja šo plānu, tai pašā laikā grieķu kiprioti noliedza šo vienošanos.

Ja tas nebūtu noraidīts no grieķu kipriotu iedzīvotāju puses 2004. gada aprīļa referenduma laikā, turku spēki samazinātos līdz līmenim 650 karavīri, kā to paredz 1960.gada vienošanās, mazāk nekā paredzēts grieķu spēku kontingentam, kas ir 950 karavīri.

Turku spēku pastāvēšana salā atrunāta 1960.gada starptautiskās vienošanās, to tiesību un pienākumu kā galvotāja ietvaros. Pašlaik salas dienvidos izvietoti arī grieķu spēki, kuru skaits pārsniedz to, ko paredz 1960.gada vienošanās.

- Kipras grieķu daļas iedzīvotāji noraidīja ANO plānu, tostarp arī bažījoties, ka tādā veidā no Turcijas vēlākos gados ieradušies cilvēki automātiski kļūs par salas pilsoņiem...

- Kipras grieķiem sevi nevajadzētu uzskatīt par vienīgajiem salas īpašniekiem. Kad viņi kļuva par ES dalībvalsti, konflikta risinājums kļuva par ļoti ļoti sarežģītu jautājumu.

- Kā no Turcijas skatpunkta izskatās situācija ar Irānas kodollīgumu pēc ASV izstāšanās no tā? Turcija tomēr ir valsts, kurai tradicionāli vienmēr ir bijušas visai draudzīgas attiecības ar Teherānu. Saredzat situāciju, kurā varētu nokļūt kāda jauna Tuvo Austrumu konflikta krustugunīs?

Šis ASV lēmums bija visai neveiksmīgs. Tas bija vienīgais veids, kādā bija iespējams novērot Irānas kodolprogrammu. Es domāju, ka līdzīgs uzskats ir arī mūsu eiropiešu sabiedrotajiem. Tomēr mēs turpināsim dialogu ar sabiedrotajiem Eiropā par to, ko varam atrisināt. Mūsu attiecības ar Irānu ir ļoti balansētas.

- Turcija sevi Tuvajos Austrumos saredz kā līdzsvara meklētāju?

- Šis ir mūsu reģions jau ilgu laiku. Tas ir tikai normāli. Mēs arī senatnē esam bijuši līdzsvara uzturētāji. Mēs esam kā tilts starp austrumiem un rietumiem, jo mums ir tuvas rietumu vērtības, bet kultūra – austrumu.

- Ja karš Sīrijā tuvākajā laikā beigsies, daudzi no Turcijā dzīvojošiem trīs miljoniem bēgļu dosies mājup. Vai esat pārliecināti, ka tas atrisinās visu problēmu uz visiem laikiem? Klimatiskās izmaiņas ietekmē cilvēku migrācijas apmērus. Ēģiptē, kuru apdzīvo 80 miljoni cilvēku, ļoti akūta problēma ir dzeramā ūdens trūkums, bet dažām Āfrikas valstīm nav spēcīgas centralizētas varas.

- Uzlabojoties situācijai Sīrijā, no Turcijas 250 tūkstoši sīriešu jau ir devušies uz savām mājām. Tā ir laba pazīme. Iejūtieties sīriešu lomā – vai jūs vēlētos dzīvot bēgļu nometnēs? Tie cilvēki, kuri dzīvo Turcijas vai Jordānijas teritorijā, ir savu valstu tuvumā. Viņi atgriezīsies savās mājās, tiklīdz uzlabosies situācija.

Protams, tas ir ilgtermiņa jautājums. Mums Turcijā joprojām ir trīs miljoni bēgļu, un viņi visi uz Sīriju nedosies tā uzreiz. Protams, uzlabojoties situācijai Āfrikā vai Tuvajos Austrumos kopumā, arī bēgļu skaits samazināsies. Mums ir jāatrod risinājums, jāiesaistās starptautiskajai sabiedrībai. Mūsdienu pasaulē nav lokālu problēmu. Tādēļ arī risinājumi nav iespējami tikai īstermiņa.

- Turcija ir viena no Latvijas galvenajām tirdzniecības partnerēm. Šobrīd Turcija piedzīvo zināmus ekonomiskos sarežģījumus. Kādus soļus jūsu valdība spers, lai situāciju normalizētu?

- Šis būs viens no maniem mērķiem – stiprināt ekonomiskās attiecības. Tirdzniecības bilance starp mūsu valstīm pērn bija 270 miljoni eiro. Pirms ierašanās Latvijā man Stambulā bija tikšanās ar [Turcijas] biznesa asociācijas pārstāvjiem. Mēs pārrunājām to, kādos veidos varam uzlabot attiecības. Arī jūsu prezidentam, premjeram un parlamenta priekšsēdētājai apliecināju [vēlmi stiprināt ekonomiskās saites].

Jau drīzumā ir jāsarīko Latvijas – Turcijas uzņēmēju biznesa forums, lai apzinātu jomas, kur mēs varam stiprināt tirdzniecības apjomus. Latvijā pēdējos gados ir bijusi spēcīga ražošanas izaugsme. Turkus interesē sadarbības iespējas pat lopkopībā. Es nesen uzzināju, ka nozīmīga Turcijas kompānija ir investējusi Latvijas lauksaimniecības nozarē. Es viņiem jautāju – kādēļ tāds lēmums? Turcijā tomēr ir daudz zemes. Viņi atbildēja, ka Latvijā ir labs klimats un laba kopējā atmosfēra. Viņi ir sākuši veikt eksperimentālas investīcijas un plāno turpināt ieiešanu Latvijas tirgū.

Mēs meklēsim kopīgas jomas un apmainīsimies ar informāciju. Latvijā ir viegli investēt. Jūs esat Eiropas Savienības valsts, kas nozīmē, ka vietējā likumdošana Turcijas uzņēmējiem ir pazīstama.

- Vai saskatāt arī iespējas kultūras kontaktu uzlabošanai?

- Es esmu ļoti entuziastiski noskaņota, strādājot ar šiem jautājumiem. To, ka kultūra un māksla Latvijā ir ļoti svarīgas jomas, jūs varat redzēt visur. Dziesmu un deju svētki, liela operas ēka… Nav nepieciešama kopīga vēsture, lai sadarbotos kultūras jomā. Ja ir kopīgas vērtības, ir ļoti daudz iespēju. Pirms došanās uz Latviju es tikos ar mūsu operas ģenerāldirektoru Muratu Karahanu. Uzzinot, ka tieku nosūtīta uz Rīgu, viņš bija sajūsmā… Es nebiju domājusi, ka viņš Latvijā ir tik ļoti pazīstams un slavens.

Turcijas humānais atbalsts ir daudzveidīgs un nozīmīgi pieaudzis pēdējo gadu laikā. Saskaņā ar 2017.gada Pasaules Humānās palīdzības atskaiti, Turcija aizņem lielākās donorvalsts pozīciju un tās palīdzība ir 8 miljardi ASV dolāru 2017.gadā. Turcija ir arī lielākā humānās palīdzības donorvalsts, kad tiek ņemta vērā attiecība starp oficiālo humāno palīdzību un nacionālo ienākumu.

Turklāt Turcijas Sarkanais Krusts un vairākas Turcijas NVO ir ļoti aktīvas pasaules mērogā. Turcijas humānie ieguldījumi nav ierobežoti ar divpusējās palīdzības projektiem. Kā arī Turcija cenšas vēl vairāk palielināt tās ieguldījumu dažādās starptautiskās organizācijās.