Nedēļa pasaulē: atmaskotais uzbrucējs Skripaļiem, pāvests Baltijā

Baltija

23.-25. septembrī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā viesojās Romas katoļu baznīcas galva – pāvests Francisks. Vizītes ietvaros pāvests tikās ar valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kā arī diplomātiskā dienesta un valdības pārstāvjiem. Tāpat Pāvests noturēja ekumenisko dievkalpojumu Latvijas Evanģēliski luteriskajā baznīcā, apmeklēja Sv. Jēkaba katedrāli un Aglonu.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Pāvesta vizīte Baltijā ir uzskatāma par vienu no svarīgākajiem starptautiskajiem notikumiem mūsu reģionā šogad. Lai gan vizītei pārsvarā bija reliģisks raksturs, tomēr pāvests sev līdzi atnesa arī vairākus būtiskus politiskus vēstījumus. Galvenie no tiem: 1) jāveicina dialogs sabiedrībā sašķelto grupu starpā (gan starp bagātajiem un nabadzīgajiem, gan arī starp latviešiem un krievvalodīgajiem), 2) katoļu baznīca atzīst, ka seksuālās izmantošanas skandāli nopietni grauj tās starptautisko tēlu un pievilcību (tai skaitā Baltijā), 3) Vatikāns turpina atbalstīt triju Baltijas valstu neatkarību un iestājas par to valstiskuma turpināšanu. Tāpat jāņem vērā, ka lai gan vizīte plašu uzmanību Baltijas valstu sabiedrībās izpelnījās tikai ticīgo cilvēku starpā, tā piesaistīja relatīvi lielu starptautisko mediju uzmanību, kas jau atkal palīdzēja veicināt trīs Baltijas māsu atpazīstamību.

ASV un ES

Šonedēļ Nujorkā sākās ANO Ģenrālās asamblejas gadskārtējās debates, kuras norisināsies līdz pat 5. oktobrim. To ietvaros ierodas līderi no visas pasaules, lai diskutētu par aktuālajiem starptautiskās dienaskārtības jautājumiem un apspriesto esošās problēmas globāla miera nodrošināšanā. Šogad liela uzmanība šo debašu ietvaros tiek pievērsta Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras īstenotā ārpolitika ir sarežģījusi attiecības ar vairākiem būtiskiem spēlētājiem dažādos pasaules reģionos (īpaši Irānu). Donalds Tramps savas runas debašu ietvaros izteikti kritizēja Teherānas agresīvo ārpolitiku Tuvo Austrumu reģionā, slavējā ASV lēmumu izstāties no «kodolvienošanās», kā arī atjaunotās starptautiskās sankcijas un aicināja pasaules valstis atbalstīt Irānas pilnīgu izolāciju. Tomēr pirms Trampa došanās uz Ņujorku, valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka prezidents debašu laikā būtu gatavs satikt Irānas galvu – Hasanu Rohani.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Donalda Trampa darbības ANO debašu kontekstā izteikti ilustrē ASV administrācijas pieeju Irānas jautājuma risināšanā. Amerikāņi vēlas «piegriezt skrūves» Teherānā esošajam politiskajam režīmam, lai piespiestu to sēsties pie sarunu galda un vienoties par jaunas «kodolvienošanās» izstrādi, kura Trampa prāt beidzot atrisinās sasāpējušos Irānas centienus iegūt kodolieročus un graut amerikāņu Tuvo Austrumu sabiedroto stabilitāti. Tomēr tā vien šķiet, ka pagaidām šāda pieeja nav sniegusi augļus un Hasans Rohani ir noraidījis visus Trampa mēģinājumus vienoties par kaut ko jaunu un pat ar prezidentu runāt. Tā vietā, Rohani uzsver, ka amerikāņiem būtu jāatgriežas jau noslēgtajā «kodoldarījumā» un jābeidz graut perfekti funkcionējoša vienošanās. Tāda pati situācija, visticamāk, realizēsies arī šoreiz un Donalds Tramps paliks gaidot.

Krievija

Šajā nedēļā starptautiskais izpētes centrs «Bellingcat» publicēja pētījuma rezultātus par Skripaļu lietā aizdomās turētā krievijas «tūrista» Ruslana Boširova, kurš pavasarī tika redzēts netālu no Sergeja un Jūlijas Skripaļu mājas Solsberijas pilsētā, Lielbritānijā. Saskaņā ar «Bellingcat» sniegto informāciju, Boširova patiesais vārds ir Anatolijs Čepiga un viņš ir pieredzējis Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) pulkvedis. 2014. gadā prezidents Vladimirs Putins viņam piešķīris augstāko valsts apbalvojumu un netiek izslēgts, ka Čepiga ir piedalījies arī Krievijas operācijās Austrumukrainā. «Bellingcat» vēl turpina otrā aizdomās turamā – Aleksandra Petrova patiesās identitātes noskaidrošanu.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Ja «Bellingcat» izpētes rezultāti ir patiesi, Čepigas sūtīšana uz Solsberiju norāda uz nopietnību ar kādu Maskava attiecās pret Sergeja Skripaļa likvidēšanu. Organizējot slepkavību, Kremlis ļoti iespējams vēlējās nosūtīt signālu citiem Krievijas specaģentiem, kuri potenciāli varētu spēlēties ar domu strādāt vairākām valdībām vienlaicīgi. Iespējams, Maskava arī cerēja, ka Čepigas ārkārtīgi lielās prasmes ļaus arī Skripaļus veiksmīgi likvidēt, nevis tikai pamatīgi sabojās to veselību. Tomēr, neskatoties uz iespējamo neveiksmi, vēstījums ir nosūtīts un Putins ar GRU darbībām varētu būt vēl arvien apmierināts.

Tuvie Austrumi

Šīs nedēļas sākumā Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Sīrijas armija (Bašara Al Asada spēki) divu nedēļu laikā saņems S-300 zenītraķešu sistēmas, kuras ir spējīgas notriekt aviācijas mērķus pat 250 kilometru attālumā. Tāpat Šoigu sacīja, ka Krievija traucēs radaru un satelītu signālus, kurus saņem kara lidmašīnas Sīrijā. Šādi lēmumi tika pieņemti pēc pagājušajā nedēļā notikušās Krievijas lidmašīnas notriekšanas. Lai gan tas tika izdarīts ar Sīrijas armijas rīcībā esošu raķeti, Maskava notikušajā apsūdz Izraēlu.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Lai gan Maskavas lēmumu mērķis ir novērst iespējamos Izraēlas gaisa uzlidojumus nākotnē, visticamāk tie nenesīs kāroto rezultātu. Izraēla jau iepriekš ir paziņojusi, ka turpinās uzlidojumus Sīrijā esošajām Irānas pozīcijām, kuras valsts redz kā vienu no saviem galvenajiem drošības draudiem. Šāda notikumu attīstība ir arī savā ziņā bīstama, jo palielina militāras eskalācijas risku starp Sīrijas pilsoņu karā iesaistītajiem spēlētājiem. Šāda eskalācija var pāraugt arī plašākā konfliktā, kam var būt neparedzamas sekas. Tiesa, nevar arī izslēgt variantu, ka Krievija un Izraēla ir iepriekš vienojušās par nepieciešamību Maskavai izrādīt spēku, lai sniegtu iespēju Putinam izvairīties no nonākšanas muļķa lomā un aizsargāt arī Asada reputāciju. Par šāda varianta iespējamību liek domāt fakts, ka Krievija ar Izraēlu līdz šim ir spējušas veiksmīgi koordinēt savas operācijas Sīrijā. Tāpat krievi ir dažkārt pat palīdzējuši izraēļiem iegrožot Irānas ietekmi un izdarījuši uz Teherānu spiedienu netuvoties Izraēlas teritorijai.

Balkāni

Šonedēļ Maķedonijā beidzās arī kampaņa pirms 30. septembrī gaidāmā referenduma par valsts nosaukuma maiņu. Minētajam balsojumam ir potenciāls izbeigt vairāk nekā 27 gadus ilgušo strīdu ar kaimiņvalsti Grieķiju, kura bloķē Maķedonijas iestāšanos ES un NATO. Grieķija pašreizējam nosaukumam iebilst, jo tās ziemeļos ir reģions ar tieši šādu pašu nosaukumu. Ja referenduma balsojums būs pozitīvs, tad valsti turpmāk sauks par Ziemeļmaķedoniju. Pagaidām jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka maķedonieši varētu arī izvēlēties atbalstīt valsts vienošanos ar Grieķiju un nosaukumu mainīt.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Maķedonijas sarunu uzsākšana par pievienošanos ES un NATO nozīmētu lielu Eiroatlantisko organizāciju uzvaru Balkānu paplašināšanās jautājumā. Ja Skopje izdosies panākt vienošanos ar abām organizācijām, Maķedonija kļūs par nākamo reģiona valsti, kura ir skaidri nospraudusi savu ārpolitisko virzienu (līdz šim gan NATO, gan ES ir pievienojusies Horvātija, savukārt Melnkalne un Albānija ir kļuvušas par NATO dalībvalstīm). Savukārt NATO un ES klātbūtnes palielinājums Balkānos sniegs pretsparu Krievijas ietekmei, kura savā ziņā tiek realizēta caur tai draudzīgo Serbiju. Atliek tikai trešdien uzmanīgi sekot līdzi referenduma norisei, lai paši savām acīm piedzīvotu vēstures veidošanos.