TVNET tests: Triumph Street Twin

Vispirms - kāpēc Triumph? Nē, labāk angliski - Why Triumph? Atbilde slēpjas jautājumā, - vienkārši izlasiet to pie sevis balsī. Lai kā to izrunātu, dīvaini sakabinātajiem līdzskaņiem jau pašiem par sevi piemīt kaut kas britisks, gluži kā eils, gaļas pīrāgs un rūtains tvīds. Pavisam cita garša nekā, piemēram, "Why Kawasaki?", kas salīdzinājumā skan apmēram kā "Vai vēlēsities zāģskaidas pie steika apceptas no vienas vai abām pusēm, ser?"

Neliegšos, ka man allaž patikušas britu lietas. Tās reti izrādījušās kvalitatīvākās, izturīgākās un pārdomātākās pasaulē, un neizrādās tādas joprojām, tomēr... tur kaut kas ir. Triumph vēsture jau arī ir britu "leiboru" tumsonības, sliktas vadības un bankrota appleķota, bet pietiek kaut kur pamanīt tumsnējā T burtā iekārto Union Jack, un es jau kļūstu sentimentāls.

Vairāk kā simt gadus senā motociklu marka (anno 1902) nu jau 35 gadus kā augšāmcēlusies no mirušajiem, audzē muskuļus, ražo aizraujošus retrostila močus, ko sauc par Modern Classics, savu versiju par GS un Africa Twin, vārdā Tiger, un kanoniskos Speed Triple/Street Triple mežoņus.

Tajos tumšajos gados, ko Triumph nonīka Teikas patrepē līdzās Subaru rezerves daļām, izredzes doties kaut vai īsā izbraucienā ar kādu no Lesteršīras velliem bija, maigi izsakoties, necilas. Tomēr pacietība agri vai vēlu tiek atalgota. Triumph Motorcycles Ltd tagad ir jauns pārstāvis SDK, kas nolēmis angļu močus pārvērst par kulta preci un nostatīt līdzvērtīgā pozīcijā Motofavorīta uzturētajam "Hārlim".

Pirmais ceļš pie jauniem faniem ir pieklājīgs jaunu, vēlams izmēģināmu, motociklu krājums, kura lielākā daļa šovasar ne tikai izmēģināta, bet arī pārdota. Un tā nu pāvesta vizītes priekšvakarā Hinklijas flote Juglā flagmaņu prombūtnes dēļ faktiski sastāvēja vairs tika no divām mazām fregatēm - Tiger 800 un Street Twin. „Mazais tīģeris” ir, teiksim tā, vienkārši labs (un balts) produkts, toties Street Twin...

Kas tas ir?

Triumph Street Twin ir vienkāršākais un lētākais mūsdienu Triumph modelis. Ražotājs to dēvē arī par „šodienas Boneville” jeb „Today’s Boneville”, jo pirms diviem gadiem izlaistais modelis ar 900 kubikcentimetru divcilindru motoru un minimumu ekstru ir 2001. gadā atjaunotās Boneville sērijas modernā versija. Tas nozīmē, ka motoram ir šķidruma dzeses sistēma un elektroniska degvielas iesmidzināšana, bet pašam motociklam ir ABS (kas ES gan ir obligāts), ride – by – wire gāzes rokturis un USB ligzda zem sēdekļa. Citādi Street Twin ir ārkārtīgi pieticīgs – pieci ātrumi, analogais spidometrs ar primitīvu infodispleju, lēta gaismas tehnika un ikdienišķi polsterēts ielas moča sēdeklis. Tam nav pārlieku daudz krāsotu detaļu, ir simetriski tradicionāla dizaina zemie izpūtēji abās pusēs, melni vieglmetāla diski un kaut kur katalogā aptuveni 150 oriģinālo aksesuāru. Un tomēr - pat pilnīgā standarta izpildījumā Street Twin izskatās tik īpašs, ka ļaudis uz to atskatās vēlreiz. Triumph magnētisms vistīrākajā formā.

Kā tas brauc?

Vērtējot Street Twin no draiva viedokļa, drīzāk būtu jājautā, kā tas skan. Atšķirībā no dažiem citiem entry-level ielas motocikliem, tas apveltīts ar pamatīgu parallel-twin motoru, kura kloķvārpsta izlieta tādā formā, ka cilindru aizdedze notiek ik pēc 270 grādu pagrieziena. Automobiļu pasaulē tādu aizdedzes tipu dēvē par odd firing, kas piešķir daudzcilindru dzinējiem absolūti harizmātisku skaņu. Tieši tas ir noticis arī ar Street Twin, tāpēc daudzmaz apdzīvotā vietā nav iespējams izvairīties no tā, ka visi blenž uz tumšsarkano britu "javu", pat ignorējot faktu, ka to vada tāds ambīlis kā es. Turklāt, jo lēnāk braucat, jo pārsitiens iznāk sulīgāks - odd firing dievišķā puse.

Par spīti tikai 55 zirgspēku jaudai, motociklam ir cienījams griezes moments - 80 Nm pie 3200 apgriezieniem, kas padara Street Twin par ideālu pirmo Triumph vai pirmo moci dzīvē vispār. Dažās valstīs to pat pārdod ar samazinātu jaudu A1 kategorijai. Pazeminātā sēdpozīcija padara motociklu parocīgu un viegli kontrolējamu, lai arī mazliet neērtu gara auguma braucējiem.

Tehnisku iemeslu dēļ "tvīns" nav arī neko ātrs, turklāt bez jebkāda vēja novirzītāja braukšana ar 100 km/h jau šķiet pietiekami skarbs motopiedzīvojums. Tie, kas uzdrošinājušies attīstīt kaut ko tuvu maksimālajam ātrumam, atzīst, ka process stipri izskatās pēc taisnākā ceļa uz mākoņa maliņu līdzās Stīvam Makvīnam, - turklāt Latvijā tas it nemaz nav legāli uz ielas, bet trasē Street Twin nekas nav meklējams.

Pilnīgs atklājums ir motocikla piekare un amortizācija. Par spīti acīmredzami vienkāršotai konstrukcijai, Street Twin teicami amortizē grambas un ielāpus, kā arī neļauj notikumiem attīstīties nevēlamā virzienā, ja pārāk lielā ātrumā ietrāpāt visuresošajās kokvedēju risēs. Paradoksāli, taču Vidzemes šosejas posmā ap Vangažiem bāru apbraukāšanai paredzētais modelis izrādījās komfortablāks par ārpilsētas piedzīvojumiem konstruēto Tiger 800, - droši vien smaguma centra un vēl kaut kā dēļ.

Slip-Assist sajūgs ļauj pārlieku nekoncentrēties uz ideālo pārnesumu slēgšanas brīdi, kas dažkārt sagādā grūtības iesācējiem pirmo reizi apseglojot augstu apgriezienu, bet viduvējas jaudas "japāņus". Galvenais ieklausīties motora ritmā, bet pārējo paveiks pāri malām ejošais griezes moments. Bāka nav liela, 12 litru, taču 3 - 4 l/100 km patēriņš to tukšo diezgan lēni, turklāt ar šo motociklu jūs diez vai dosities ceļā uz Magadanu vai pat Maltu, - nu to, kas Rēzeknes novadā.

Kas to pirks?

Vispirms jau es - iespējams. Triumph Street Twin ir kā lampu atskaņotājs uz riteņiem, tikai sākumcenas klasē. No oficiālajiem 9100 eiro Latvijas sarkanā eksemplāra cena noslīdējusi līdz 7600 eiro, kas ir maz par angļu moci ar gandrīz litrīgu motoru. Jā, pieliekot pavisam nedaudz, var nopirkt leģendas kopiju - Street Scrambler, taču tas jau ir motocikls ar raksturu un augstu novilktām izpūtēju trubām. Cenas ziņā turpat vien ir arī biļete uz "kakaoreiseru" sektu Bonneville Street Cup, taču jau atkal tas diez vai ir īstais dampis pirmajiem kilometriem svaigā gaisā, - turklāt vienatnē.

Vairums moderno motociklu, bet it sevišķi "modernā klasika", "skrembleri" un pašbūvētie Cafe Racer ietver pieaugušu vīriešu biedrošanos, kā tas notiek modē nākušajos bārddziņu buduāros. Bet man tīk pavadīt laiku ar moci tikai ar moci un neko daudz neraizēties par to, kā mēs abi kopā izskatāmies, tāpēc Street Twin ir pilnībā apmierinošs spēkrats - līdz brīdim, kad sagribēsies ko jaudīgāku.