Merkele un Erdoans sola atjaunot Vācijas un Turcijas attiecības

Erdoans ceturtdien ieradās Vācijā, kur viņa vizīte tiek uztverta pretrunīgi. Kamēr varasiestādes uzņemšanu rīko saskaņā ar pilnu ārvalsts galvai pienākošos ceremoniālu un goda izrādīšanu, tūkstošiem pilsoņu ir gatavi iziet ielās, lai paustu sašutumu par Erdoana autoritāro režīmu.

Merkele un Erdoans uzsvēra, ka nepieciešams atjaunot tradicionālās attiecības, kas savu zemāko punktu sasniedza pēc 2016.gada neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Turcijā. Puča mēģinājumam sekoja masveidīgas cilvēku aizturēšanas, raisot bažas par cilvēktiesību ievērošanu Turcijā.

Abu valstu līderi vienojās kopīgi apspriest konfliktu Sīrijā, nākammēnes tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kopīgā preses konferencē paziņoja Merkele.

Taču abu valstu starpā joprojām valda domstarpības daudzos jautājumos, tostarp par preses brīvību, Turcijā ieslodzītajiem Vācijas pilsoņiem un personām, kurām ir dubultā Vācijas un Turcijas pilsonība, kā arī par to, vai Vācijai būtu jāizdod Turcijai cilvēki, kurus Ankara uzskata par ienaidniekiem.

Tomēr Merkele sacīja, ka abās pusēs pastāv kopīga stratēģiska vēlme uzturēt labas attiecības, neskatoties uz "dziļajām domstarpībām (..), sevišķi jautājumos par demokrātiju un atvērto sabiedrību."

Kanclere uzsvēra, ka dialoga turpināšana ir labākais veids, kā pārvarēt šīs domstarpības.

Viņa arī solīja strādāt pie tā, lai tiktu atbrīvoti pieci Turcijā ieslodzītie Vācijas pilsoņi.

Turcijas un Vācijas attiecību krīzes kulminācijas brīdī Vācija aicināja savus pilsoņus un uzņēmumus turēties pa gabalu no Turcijas un izveda savus karavīrus no NATO bāzēm Turcijā.

Abu valstu tuvināšanās sākās šogad, kad Turcija atbrīvoja no apcietinājuma terorismā apsūdzēto Vācijas un Turcijas dubultpilsoni, laikraksta "Die Welt" žurnālistu Denizu Jidželu, kuram tika atļauts atstāt valsti. No Turcijas atļāva izbraukt arī Vācijas žurnālistei Mešalei Tolu, taču Turcijā joprojām ir spēkā viņai izvirzītās apsūdzības terorisma propagandā.

Tikmēr Turcijas un ASV attiecībās joprojām valda dziļa krīze, jo Turcija atsakās atbrīvot amerikāņu mācītāju Endrū Bransonu, kuru tā vaino terorisma atbalstīšanā.

1.augustā ASV noteica sankcijas Turcijas tieslietu un iekšlietu ministriem saistībā ar Bransona turēšanu apcietinājumā, kas tagad nomainīts pret mājas arestu. 10.augustā ASV prezidents Donalds Tramos paziņoja, ka divkāršojis muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Turcijas, tādējādi padziļinot saspīlējumu Vašingtonas un Ankaras attiecībās. Arī Turcija noteica jaunus muitas tarifus ASV precēm.

Vašingtonas sankcijas izraisīja strauju Turcijas nacionālās valūtas - liras - kursa kritumu.

Runājot par Turcijas ekonomiskajām nedienām, Merkele sacīja, ka "Vācija ir ieinteresēta ekonomiski stabilā Turcijā" ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu.

Erdoans, kurš diplomātiskās krīzes kulminācijas brīdī pārmeta Vācijai nacistisku uzvedību, arī ieturēja samierniecisku toni, norādot uz abām pusēm izdevīgiem biznesa projektiem, kas tiek plānoti.

Pievēršoties jautājumam pat atvērto tirdzniecību, Erdoans, neminot konkrēti Trampu, sacīja, ka Turcija ir līdzīgās domās kā Vācija, proti, ka protekcionisms rada lielas briesmas globālajai drošībai.

Tomēr viņš sacīja, ka Vācija nepietiekami cīnās ar tūkstošiem kurdu kaujinieku, kas atrodoties tās teritorija. Erdoans arī pauda neapmierinātību, ka Vācija atsakās izdot ASV trimdā dzīvojošā musulmaņu sludinātāja Fetulla Gilena atbalstītājus. Ankara vaino Gilenu 2016.gada jūlijā notikušajā neveiksmīgajā militārā apvērsuma mēģinājumā.

Merkele uzsvēra, ka Vācija attiecas pret kurdu separātistu organizāciju "Kurdistānas Strādnieku partija" (PKK) kā pret aizliegtu organizāciju, bet nav pārliecināta, ka Gilena kustība būtu pelnījusi tādu pašu attieksmi.

Turcijas valdībai lojālais laikraksts "Yeni Asir" iepriekš šodien vēstīja, ka Ankara esot iesniegusi Vācijai sarakstu ar 69 personu vārdiem, kurus Turcija uzskata par teroristiem, un pieprasījusi šo personu izdošanu. Šajā sarakstā minēts arī Vācijā dzīvojošais turku žurnālistu Džans Dindars.

Dindars, kurš agrā strādāja par galveno redaktoru pret Turcijas valdību kritiski noskaņotajā laikrakstā "Cumhuriyet", tika notiesāts par valsts noslēpumu izpaušanu. Dindars kopš 2016.gada dzīvo Vācijā un gaida lietas otrreizēju izskatīšanu.

Erdoans sacīja, ka Dindars esot spiegs, kurš atklājis valsts noslēpumus, un Turcijai ir tiesības pieprasīt viņa izdošanu.

Tika gaidīts, ka Dindars piektdien piedalīsies preses konferencē ar Merkeli un Erdoanu, bet viņš savā mediju portālā paziņoja, ka tomēr konferenci neapmeklēs.

Turcija draudēja atcelt preses konferenci, ja uz to ieradīsies Dindars.