Ātro kredītu devēji satraukušies, ka reģionos būs ierobežota pieeja viņu pakalpojumiem

Asociācijā norādīja, ka jaunais regulējums par patēriņa kreditēšanu vissāpīgāk ietekmēs reģionu iedzīvotājus, kuriem jau šobrīd ir ierobežota pieeja finanšu pakalpojumu saņemšanai tuvu dzīvesvietai, kā arī plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā dos negatīvu fiskālo efektu, ieņēmumiem nākamā gada valsts budžetā samazinoties par 6-8 miljoniem eiro.

"Pēdējo gadu laikā reģionos ir būtiski samazināts kopējais bankas filiāļu un norēķinu apkalpošanas vietu skaits, tāpat ir sarucis bankomātu skaits.

Ja spēkā stāsies grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, tad no tirgus pazudīs arī mazie aizdevumi līdz 200 eiro," sacīja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Asociācijā atzīmēja, ka grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz samazināt noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam. Plānots, ka attiecīgo likmi aprēķinās Latvijas Banka, izmantojot monetāro finanšu iestāžu procentu likmju statistikas datus, kuru Latvijas Bankas interneta vietnē publicēs divas reizes gadā - līdz jūnija un decembra pēdējai darba dienai.

Iecerētie grozījumi arīdzan noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Paredzams, ka tiks aizliegta arī patēriņa kredītu reklāma.

"Nebanku kreditēšanas uzņēmumi ik gadu valsts budžetam sniedz pienesumu aptuveni 25 miljonu eiro apmērā. Nosakot ierobežojumus īstermiņa patēriņa kreditēšanai, šī segmenta tirgus dalībnieki, visticamāk, izies no tirgus vai sašaurinās savu darbību, radot negatīvu fiskālo efektu 6-8 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē - plānojot nākamā gada budžetu, Finanšu ministrijai jau šobrīd ir jāmeklē alternatīvi ieņēmumu avoti, jo pie piedāvātā regulējuma uzņēmumu darbība būs ierobežota," teica Āboltiņš.

Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 25.septembrī atbalstīja priekšlikumu ātro kredītu izmaksu ierobežošanu, tomēr mīkstināja sākotnējo ieceri.

Deputāti vienojās par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, nosakot, ka par godīga darījuma praksei neatbilstošām procenta likmēm uzskata tās, kuras kredīta izsniegšanas brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi patēriņa eiro kredītiem rezidentu mājsaimniecībā.

Latvijas Banka reizi pusgadā varētu izvērtēt sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi un to publiskot. Iepriekšējā komisijās sēdē deputāti tika informēti, ka šī brīža situācijā šis priekšlikums paredzētu kredīta kopējās izmaksas 0,13% dienā jeb aptuveni 60% gadā. Savukārt otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Parlamentārietis Edvards Smiltēns (LRA) pauda, ka, atbalstot šādu ierosinājumu, deputāti teju trīskāršoja maksimāli pieļaujamo aizdevuma procentu likmi - no iepriekš deputātu atbalstītajiem 25% gadā līdz vairāk nekā 60% gadā.

Pašlaik spēkā esošais regulējums par neatbilstošām nosaka kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,55% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 0,25% dienā - no astotās līdz 14.kredīta dienai un 0,2% - no 15.kredīta dienas jeb kopumā aptuveni 180% gadā. Līgumos, kas paredz kredīta atmaksu pēc pieprasījuma vai kredīta izmantošanas termiņu virs 30 dienām, par prasībām neatbilstošām uzskata izmaksas, kas pārsniedz 0,25% dienā no kredīta summas.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus.