Katalonijas neatkarības atbalstītāji gadu pēc referenduma nobloķē ceļus un vilciena līniju

Simtiem cilvēku, kas vēlas Katalonijas neatkarību no Spānijas, nobloķēja ātrgaitas vilciena sliedes Žironā, savukārt Barselonā un Leridā tika nosprostotas galvenās ielas, kā arī tika aizšķērsota autostrāde AP-7, kas ved uz Francijas robežu.

"Viss sākās 1.oktobrī, un viss atgriežas 1.oktobrī," ceremonijā Sanžulija de Ramisā, Katalonijas ziemeļos, paziņoja Katalonijas premjerministrs Kims Torra. Transparentā līdzās sarīkojuma skatuvei bija lasāms sauklis - "Nekas nav aizmirsts, nekas nav piedots."

Kā tviterī pavēstīja Spānijas valsts dzelzceļa uzņēmums "Renfe", pārtraukta ātrgaitas dzelzceļa satiksme starp Figeresu, Žironu un Barselonu, jo uz sliedēm Žironā sastājušies protestētāji.

Pēc trim stundām protestētāji sliežu ceļu pametuši un satiksme atjaunota, norādīja uzņēmums.

Aktīvisti Žironā no Katalonijas reģionālās valdības ēkas noņēmuši Spānijas karogu un tā vietā izkāruši Katalonijas separātistu karogu.

Protestus tīmeklī rīkoja aktīvistu organizācija Republikas aizsardzības komitejas (CDRs), kas tika izveidota, lai pērn sarīkotu neatkarības referendumu, un tagad pieprasa pilnīgu atdalīšanos no Spānijas valsts.

"Pirms gada mēs nobalsojām par neatkarību. Rīkosimies," tviterī aicināja CDRs.

Uzrunā Torra cildināja aktīvistu organizācijas rīcību, sakot, ka viņi "rīkojas pareizi, kāpinot spiedienu".

Katalonijas valdība pagājušā gada 1.oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, un toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.

Tikmēr vairāki reģiona līderi, arī premjerministrs Karless Pudždemons, aizbēga no valsts, kamēr citi nonāca cietumā.

Kopumā 13 separātistu līderi apsūdzēti dumpī. No viņiem deviņi Spānijā atrodas pirmstiesas apcietinājumā, citi dzīvo trimdā Beļģijā, Skotijā un Šveicē.

Pagājušā gada referendumu aptumšoja likumsargu sadursmes ar vēlētājiem, kurās tika ievainoti simtiem cilvēku.

Spānijas sociālistu valdības pārstāve sakariem ar presi Isabela Selā intervijā radio pauda, ka referendums bija "nelegāls" un ka tam "nav juridisku seku".

Viņa gan arī atzina, ka policijas vardarbīgā rīcība, kas tika īstenota pēc toreizējās konservatīvās valdības rīkojuma centienos izjaukt balsojumu, bija kļūda.

Kadri, kuros redzama policijas vēršanās pret vēlētājiem, "nopietni iedragāja Spānijas reputāciju" ārzemēs, sacīja valdības pārstāve.