/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/10/01/11458655t1h6754.jpg)
Šajā nedēļas nogalē Šveices pilsētiņā Pranginsā norisinājās īsti uguns svētki. Svinot Šveices nacionālā muzeja 20 gadu jubileju jaunajā mītnē, Pranginsas pilī, tās pagalmā tikai aizdegti milzu uguns ziedi. Šī ir lielākā publiski atvērtā pils Šveicē.
Elpu aizraujošs skats: Šveices nacionālā muzeja dārzā uzzied uguns ziedi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Elegantā pils atrodas Ženēvas ezera piekrastē, vien dažus kilometrus no Šveices lielpilsētas Nionas. Praginsas apgabalam ir visai koša vēsture – šī vieta ir apdzīvota jau kopš bronzas laikmeta, un te savulaik dzīvojuši turīgi ļaudis, piemēram, karaļnama pārstāvji, finansisti, rakstnieki, tostarp Voltērs, šveiciešu armijas ģenerāļi, Napoleona Bonaparta brālis un franču mūku ordenis. Savukārt pati greznā pils, kurā šobrīd atrodas Šveices nacionālais muzejs, ir celta 18. gadsimtā.
/nginx/o/2018/10/01/11458697t1he31b.jpg)
1974. gadā pili pārpirka Ženēvas un Vo kantoni, kas uzreiz sāka apjomīgu restaurāciju, bet jau 1998. gadā pils nonāca muzeja rokās. Jau kopš atvēršanas pilī ir pieejama 41 ekspozīcijas zāle, kur pietiek vietas 54 īslaicīgām izstādēm.
/nginx/o/2018/10/01/11458698t1ha008.jpg)
Savukārt pils pagalmā ir izveidots unikāls virtuves dārzs, kurā gan tagad, gan arī sendienās tika audzēti augļi, dārzeņi, ārstniecības augi, ziedi un augi audumu veidošanai un to krāsošanai.
Muzeja grandiozajās 20. gadu svinībās norisinājās vairāki ģimenēm paredzēti pasākumi – senlaicīgo apģērbu parāde, pikniks, Ženēvas dizaina un mākslas skolas modes skate, bet vakarā brīvprātīgie aizdega sveces un no tām izveidoja uguns skulptūras pils dārzā. Uguns ziedu skulptūras ir katalāņu mākslinieka Mumas projekts. Viņš kopā ar 600 brīvprātīgajiem pils pagalmā izveidoja iespaidīgu degošo ziedu skulptūru ar 50 000 svecēm. Mākslinieks skaidro, ka sveces simbolizē apgaismību, kas savukārt apzīmē pils celšanas laikmetu – apgaismības ēru.