Kā aģentūrai LETA iepriekš paskaidroja VP preses pārstāvis Dairis Anučins, izmeklējot 2012.gada augustā sākto kriminālprocesu saistībā ar "Liepājas metalurgs" atbildīgo amatpersonu iespējamu pretlikumīgu rīcību, piesavinoties naudu un ļaunprātīgi izmantojot dienesta pilnvaras, kas vēlāk izmeklēšanā neapstiprinājās, ENAP konstatējusi arī citus apstākļus, kas liecina par iespējamu "Liepājas metalurga" naudas līdzekļu izkrāpšanu, izmantojot šim nolūkam speciāli izveidotu ārvalsts kompāniju un pārskaitot tai maksu par fiktīviem pakalpojumiem.
Tādēļ 2015.gadā, balstoties uz izmeklēšanā noskaidrotajiem faktiem, tika pieņemts lēmums sadalīt esošo kriminālprocesu un, lai turpinātu informācijas pārbaudi, sākt atsevišķu kriminālprocesu.
Šajā izdalītajā kriminālprocesā, kas toreiz tika kvalificēts pēc panta par krāpšanu lielā apmērā, aizdomās turēto personu statuss nevienai personai netika piemērots, taču ENAP turpināja izmeklēšanu ar mērķi noskaidrot apstākļus, kādos notikuši dokumentos uzrādītie darījumi starp "Liepājas metalurgu" un Kiprā reģistrēto kompāniju, kā arī to, kuras personas un ar kādu mērķi darbojušās šajos darījumos.
Nonākot finanšu grūtībās, "Liepājas metalurgs" jau 2013.gada pavasarī pārtrauca ražošanu. Vēlāk uzņēmums tika pasludināts par maksātnespējīgu un 2014.gadā tika pārdots Ukrainas investoriem, kas uzņēmumu pārdēvēja par "KVV Liepājas metalurgs" un atsāka darbību 2015.gadā.
2016.gada 16.septembrī Liepājas tiesa atzina "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu.