"Ja mēs skatāmies uz valdības nākamā gada darbiem, tad viennozīmīgi viens no galvenajiem darbiem ir tikt galā ar finanšu sistēmu, ar stabilitātes riskiem, ar naudas atmazgāšanas problēmām un terorisma finansēšanas problēmām," pauda Kazāks.
Viņš norādīja, ja Latvija nākamā gada laikā nespēs izpildīt "Moneyval" prasības, var rasties dažādas problēmas attiecībā uz maksājumiem, piemēram, pieeju citu valstu maksājumu sistēmām, starptautiskiem norēķiniem, kas savukārt Latvijai sadārdzinātu resursu cenu, kā arī par budžeta deficītu būtu jāmaksā vairāk.
"Ja situācija neuzlabosies, tas uzņēmumiem var apgrūtināt veikt starptautiskos norēķinus, tas var apgrūtināt aizņemšanos, sadārdzināt virkni produktu, sadārdzināt arī kredītresursu cenu, tas var negatīvi ietekmēt arī valsts kredītreitingu, kas nozīmē, ka valstij kļūtu dārgāk apkalpot parādu un tai vairāk naudas būtu jānovirza šim mērķim, nevis, piemēram, veselībai vai izglītībai," klāstīja Kazāks, piebilstot, ka Latvijas ekonomikā apmēram 60% veido eksports.
Tajā pašā laikā Kazāks atzina, ka līdz šim veiktie pasākumi ir soļi pareizajā virzienā. "Soļi viennozīmīgi ir pareizajā virzienā - ir izstrādāts rīcības plāns, tiek stiprināts Kontroles dienests [Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests]. Taču gads ir tikai un vienīgi gads - tas ir īss posms, līdz ar to visam atslēga būtu nospraust ļoti ambiciozus mērķus un visām iesaistītajām institūcijām ļoti cieši un mērķtiecīgi sadarboties katru dienu," viņš sacīja.