Padomju cilvēks, kas sākumā neticēja Krievijas vainai: ko jauna grāmata atklāj par Skripaļu (2)

Urbana grāmatā "The Skripal Files" ("Skripaļa faili") teikts, ka Skripaļs sākotnēji neesot ticējis, ka Krievija viņu mēģinājusi nogalināt, un ka par spīti slepenas informācijas izpaušanai britu izlūkdienestam MI6 Skripaļs esot bijis "nekautrīgs krievu nacionālists".

Emocijas pēc pamošanās no komas

Skripaļs no komas pamodās piecas nedēļas pēc saindēšanas, pēc kā viņam priekšā bija "grūta psiholoģiska pielāgošanās". Urbans pēdējoreiz ar Skripaļu personīgi runāja 2017.gada vasarā, taču norāda, ka informāciju par notikumiem pēc Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanas esot ieguvis no citiem avotiem.

"Daudzi cilvēki Krievijā to, iespējams, nesaprot. Tiek kultivēta informācija, ka Skripaļi ir izolēti un dzīvo teju vai ieslodzījumā. Tā nav taisnība! Viņi ar citiem kontaktējas sociālajos tīklos, ar e-pastiem. Mēs zinām, ka Jūlijas draudzene jūnijā atbrauca pie viņas no Krievijas. Tā kā Skripaļi tiekas ar draugiem. Viņi vienkārši ne pārāk grib redzēt mūs - žurnālistus. Nav pareizi domāt, ka viņi ir izolēti. Ir iespējams iegūt informāciju par to, ko viņi domā un jūt, - kaut ne vienmēr precīzi."

Urbans norāda, ka Skripaļs sākumā esot izjutis "šoku un neticību", taču vēlāk - "pretēji saviem sākotnējiem instinktiem un emocionālajiem uzstādījumiem" - esot sācis uzskatīt, ka pie notikušā patiešām vainojams dzimtenē valdošais režīms.

"Domāju, ka kaut kas līdzīgs psiholoģiski notika arī ar Jūliju," piebilst Urbans. Viņš norāda, ka Jūlija Skripaļa drīz pēc atkopšanās runāja par ieceri atgriezties Krievijā, taču tā arī to neizdarīja. Iespējams, viņas lēmumu mainījuši šo mēnešu laikā atklātībā nonākušie pierādījumi, pieļauj žurnālists.

Reakcija Krievijā

"Ko jūs domājat par to, ka Krievijas valdības kontrolētie mediji pašlaik aktīvi izmanto jūsu grāmatu, lai mēģinātu pierādīt, ka Maskavai nebija vajadzības nogalināt Skripaļu?" jautā BBC Krievijas servisa žurnālists.

"Es šeit esmu, lai izstāstītu stāstu," atbild Urbans. "Tas ir pietiekami sarežģīts, kā jau daudzas lietas šajā dzīvē.

Piemēram, Skripaļa uzskati ir ļoti sarežģīti. Kā varat lasīt grāmatā, Sergejam ļoti patika skatīties "Pirmo kanālu". Viņš ticēja, ka nav pārdevies. Paša acīs viņš palika uzticīgs Krievijai."

Intervija pievērsās Skripaļa uzskatiem par Krimas aneksiju un konfliktu Austrumukrainā. Sarunā ar Urbanu Skripaļs esot sacījis, ka tad, ja krievu karavīri patiešām bijuši Austrumukrainā, tad līdz Kijevai būtu aizvirzījušies 48 stundu laikā. "Vēlāk viņš sāka runāt par to, ka ukraiņi nezinot, kā valdīt, un ka viņiem esot vajadzīgi krievi, lai vadītu. Un izteica citas līdzīgas piezīmes. (..) Viņu neuztrauca, ka viņš man ukraiņus apraksta kā aitas, kurām vajag labu ganu," stāsta Urbans, kura tēvs ir no Ukrainas.

"Izlūkošana - tas ir bizness"

"Man radās iespaids, ka Sergejs uz izlūkošanu un visu, kas ar viņu notika, skatījās kā uz biznesu," par pretrunām Skripaļa uzskatos stāsta Urbans. "Kad viņš izlēma nodot informāciju Lielbritānijai, viņš saprata, ka ieiet noteiktā biznesā."

Skripaļs 2004.gadā tika aizturēts, un divus gadus vēlāk viņu notiesāja. Skripaļu notiesāja uz 13 gadiem stingra režīma ieslodzījuma vietā, taču 2010.gadā starp Krieviju un ASV notika spiegu apmaiņa (ASV bija notvērušas desmit krievu spiegus, tai skaitā Annu Čepmenu), kuras rezultātā Skripaļs tika atbrīvots. Viņš pārcēlās uz Anglijas pilsētu Solsberi. Urbans bija iecerējis, ka viņa grāmata koncentrēsies uz 2010.gada spiegu apmaiņā iesaistītajiem cilvēkiem, tāpēc intervēja Skripaļu - tobrīd vēl nezinot, ka viņš kļūs par topošās grāmatas galveno varoni.

Urbans stāsta, ka Skripaļs neesot žēlojies par ieslodzījumā aizvadīto laiku vai ļaunojies uz cilvēku, kas Krievijas dienestiem atklāja viņu kā dubultaģentu. "Militārā izlūkošana - tā ir tirgošanās, bizness. Valstis to spēlē. Ja tu tajā piedalies, nav jēgas būt vājam un žēloties," rezumē žurnālists.

"Tajā pašā laikā Skripaļs sirdī bija krievs. Bet ne tikai. Es domāju, ka identitātes un pasaules redzējuma ziņā viņš bija padomju cilvēks. Viņš jutās kā padomju virsnieks, viņš deva zvērestu padomju bruņotajiem spēkiem. Un tas viņam bija ārkārtīgi svarīgi. Taču viņš man vairākas reizes teica, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma šis zvērests tika sarauts," stāsta Urbans.

Uz jautājumu, kāpēc Skripaļs nepameta dienestu, Urbans atbildēja, ka viņš esot mēģinājis un 1992.gadā esot iesniedzis lūgumu viņu atbrīvot, taču tas neesot ticis apmierināts. "Man šķiet, ka augstākstāvošajiem kaut kā izdevās noturēt Skripaļu," uzskata Urbans. "Viņi vienkārši neļāva viņam aiziet."

Urbans laikā no 2017.gada jūnija līdz augustam vairākkārt intervēja Skripaļu. Skripaļa stāstīto žurnālists mēģināja pārbaudīt, runājot ar citiem cilvēkiem, kas varēja viņa izteikumus apstiprināt vai noliegt. Ja informāciju nevarēja apstiprināt neviens cits avots, Urbans grāmatā norāda, ka attiecīgā informācija ir tikai paša Skripaļa teiktais.

Skripaļs nebija vienīgais mērķis

"90.gadu vidū šķita, ka visas šīs spiegu spēles lielākoties ir beigušās. Taču, runājot ar Sergeju, es sapratu, ka nekas nav beidzies. Izlūkošana turpinās ļoti intensīvi un tādā mērā, ka var prasīt dzīvības. Tas bija pārsteidzošs un šokējošs atklājums," uzsver Urbans. 

Urbana grāmatā aprakstīts, ka 2016.gadā esot izsekots ASV dzīvojošais Aleksandrs Pomejevs - pārbēdzējs no Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta. Taču viņam piekļūt esot bijis grūtāk.

"Jāsaprot motivācija. Ja uzdevums bija atrast nodevēju un dot kādu signālu visiem pārējiem, tad Sergejs tādā ziņā bija ērts. Viņu bija viegli atrast. Es domāju, ka tas lielā mērā noteica, kāpēc Skripaļs tika izvēlēts par mērķi," skaidro Urbans.

"Skripaļa bērni - Juļa un Saša - bieži brauca uz Krieviju. Domājams, ka tika pārtvertas viņu e-pasta vēstules un cita veida saziņa. Varbūt varēja daudz uzzināt par to, kā dzīvo Skripaļs. Kad viņš ir mājās, kad ne. 3.martā Juļa devās uz Londonu. Droši vien arī par to viss bija zināms. Tas varēja palīdzēt saprast, kad Skripaļs būs mājās, un kā novest plānu līdz rīcībai."