Krievijas kiberuzbrukumi - jauns spriedzes avots attiecībās ar Rietumiem (2)

Uzbrukumi visapkārt pasaulei

OPCW veic izmeklēšanu par uzbrukumu bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam šī gada martā Anglijas pilsētā Solsberi. Organizācija izmeklē arī ķīmiskos uzbrukumus Sīrijā.

Četri izraidītie Krievijas pilsoņi 4.aprīlī no Maskavas ielidoja Amsterdamas Shipholas lidostām un amatpersonas pavadībā no Krievijas vēstniecības devās uz Hāgu. Nedēļu vēlāk aģenti noīrēja automašīnu "Citroen C3" un izlūkoja apkārtni ap OPCW ēku, kamēr viņus novēroja Nīderlandes izlūkdienests. Krievijas aģentu automašīnā bija aprīkojums, ar ko īstenot uzbrukumu OPCW datorsistēmai. Atklātas iesaistīto aģentu identitātes: hakeri Aleksejs Moreņecs un Jevgeņijs Serebrjakovs, kā arī pavadošie aģenti Oļegs Sotņikovs un Aleksejs Miņins.

Aizturētajiem vīriešiem tika konfiscētas elektroniskās ierīces. Izpētot vienu no konfiscētajiem datoriem, atklājās, ka tas ticis izmantots uzbrukumu mēģinājumiem citviet pasaulē - Brazīlijā, Malaizijā saistībā ar izmeklēšanu virs Austrumukrainas 2014.gadā notriektās lidmašīnas MH17 lietā, kā arī Šveices pilsētā Lozannā, kur tas savienojies ar Pasaules antidopinga aģentūras (WADA) datoru.

Lielbritānijas Nacionālais kiberdrošības centrs (NCSC) paziņoja, ka Krievijas militārās izlūkošanas dienests GRU mēģinājis uzbrukt vairākām iestādēm Lielbritānijā, sākot ar Ārlietu ministriju līdz Lielbritānijas Aizsardzības un zinātnes tehnoloģiju laboratorijas datorsistēmām, norāda raidorganizācija DW. Lielbritānija un Vācija norāda, ka aiz datorvīrusa "BadRabbit" un ar segvārdiem "APT28" un "Fancy Bear" pazīstamajiem hakeru grupējumiem patiesībā stāv GRU.

Berlīne kiberuzbrukumus Bundestāgam un federālās valdības datortīklam piedēvē "APT28" jeb "Fancy Bear".

ASV ceturtdien apsūdzēja septiņus Krievijas militārās izlūkošanas virsniekus kiberuzbrukumos ASV un starptautiskajām antidopinga aģentūrām un sporta federācijām, tai skaitā Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, kā arī nelikumīgā piekļūšanā datiem par 250 sportistiem no apmēram 30 valstīm, ziņo raidsabiedrība NPR. Arī pie šīm darbībām tiek vainots GRU hakeru atzars "Fancy Bear". Apsūdzībā teikts, ka hakeri esot centušies slēpt savas pēdas - ar bitkoiniem norēķinājušies par tehnisko aprīkojumu un domēnu reģistrāciju, kā arī izmantojuši "simtiem dažādus e-pasta kontus, dažos gadījumos lietojot jaunu kontu katram pirkumam".

ASV un to Rietumu sabiedrotie šonedēļ arī paziņoja, ka GRU hakeri esot veikuši kiberuzbrukumus demokrātu partijai un Demokrātu nacionālajai komitejai.

Eksperti: nevajadzētu gaidīt, ka Krievijas spiegošana mazināsies

Diez vai Nīderlandes veiktā Krievijas aģentu atmaskošana atturēs Krieviju no agresīvās spiegošanas, laikrakstam "The Guardian" stāsta eksperti.

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā GRU operācijās pieļautas rupjas kļūdas un tikuši atmaskoti vairāki aģenti, Kremlim ir pamats bažīties. Taču domājams, ka Vladimirs Putins šīs neveiksmes uztvers vien kā "blakusparādību" politiskajam karam ar Rietumiem.

Vairākiem izraudzītajiem mērķiem, piemēram, Pasaules antidopinga aģentūrai, nav nekāda sakara ar militāro izlūkošanu, bet gan ar Krievijas tēlu pasaulē. Tas liecina, ka Krievijas militāristi pēdējos gados piesaistīti politiskiem jautājumiem. "Izskatās, ka vienīgā lieta, ko viņi pārņēmuši no militārās sfēras, ir tas, ka viņi var izrīkoties kā karā bez noteikumiem," norāda krievu pētnieciskais žurnālists Andrejs Soldatovs, kurš izdevis grāmatas par tīmekļa novērošanu un drošības dienestiem Krievijā.

Visticamāk, Kremlis bija sagatavots iespējai, ka aprīlī veiktās operācijas tiks publiski atmaskotas, uzskata Soldatovs. Krievijai bija vairāki mēneši laika, lai ar Nīderlandi vienotos par izgāzušās operācijas paturēšanu noslēpumā, taču domājams, ka izvairīšanās no starptautiska apkaunojuma Maskavai nebija prioritāte.

"Es negaidu nekādas represijas pret GRU," uzsver Soldatovs.

Aizsardzības ministrijai pietuvināts informācijas avots "The Guardian" žurnālistiem stāsta, ka neesot dzirdējis par nekādiem liela apmēra pārkārtojumiem kopš aprīļa. "Militārpersonas dara to, ko viņiem liek. Viņus par to nesoda," teica informācijas avots, kas vēlējās palikt anonīms.

Analītiķi norāda, ka Putins reti pakļaujas tiešam spiedienam, bet gan piekopj "asimetriskas atbildes" Krievijas labā. "Vienā ziņā Putins ir ļoti konsekvents: viņš neuzskata, ka pieļauj kļūdas," norāda Krievijas politikas un ekonomikas analītiķis Maksims Trudoļubovs. "Viņš ir pārliecināts, ka seko pareizajam ceļam. Viņam ir misija, un tas nemainīsies."

"Viņi domās, ka vienkārši nebija gana labi nodrošinājušies. Ka viņiem vajag labāku aprīkojumu, labākus cilvēkus. Tā viņi domātu. Pēc laika mēs redzēsim kaut kādā veidā uzlabotus Boširovu un Petrovu," Trudoļubovs norāda uz Skripaļu lietā vainotajiem spiegiem.

Lai arī pēdējā laika notikumi ir apkaunojoši, tie Krievijai nenodara tik lielu kaitējumu kā cits spiegu skandāls - izlūka Aleksandra Potejeva dezertēšanu uz ASV 2010.gadā, atklājot desmit tur esošo aģentu identitātes, uzsver ārpolitikas analītiķis Vladimirs Frolovs. "Problēma nav viņu darbs, problēma ir viņiem uzdotie uzdevumi. Viņiem nevajadzētu uzbrukt WADA," saka Frolovs, piebilstot, ka operācijas izskatās sasteigtas.

Noliegt, noliegt, noliegt

Krievija noliegusi visas pret to vērtstās apsūdzības - šādu taktiku tā piekopj katrreiz, kad atklātībā nonāk līdzīgas apsūdzības. Krievijas Ārlietu ministrija noraidījusi Nīderlandes paziņojumu, ka Nīderlande aprīlī novērsusi Krievijas kiberuzbrukumu Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW) ēkai Hāgā. 

Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā norādīts, ka šīs apsūdzības esot “kārtējā režisētā propagandas akcija”. Ministrija arī norāda, ka Rietumos pēdējos gados pastiprināti tiekot veicināta paranoja attiecībā uz “visvarenajiem Krievijas kiberspiegiem” un ikviens Krievijas iedzīvotājs, kam esot mobilā ierīce, tiekot uzskatīts par spiegu.