Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Saeima pieņem gala lēmumu: ierobežos ātro kredītu izmaksas un ​patērētāju kreditēšanas reklāmas (7)

Papildināts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Caro/ScanPix

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ātro kredītu izmaksu ierobežošanu.

Saeimas sēdē deputāti nepiekrita Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedoklim un noraidīja tās atbalstīto priekšlikumu, paliekot pie stingrākiem ierobežojumiem, kas iepriekš guva atbalstu arī otrajā lasījumā.

Līdz ar to šodien atbalstītās likuma izmaiņas paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Līdzšinējā regulējumā par neatbilstošām noteiktas kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,55% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 0,25% dienā - no astotās līdz 14.kredīta dienai un 0,2% - no 15.kredīta dienas jeb kopumā aptuveni 180% gadā. Līgumos, kas paredz kredīta atmaksu pēc pieprasījuma vai kredīta izmantošanas termiņu virs 30 dienām, par prasībām neatbilstošām uzskata izmaksas, kas pārsniedz 0,25% dienā no kredīta summas.

Deputātu pieņemtie likuma grozījumi arī noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat plānots, ka šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk par divām reizēm.

Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām.

Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, paredzēts noteikt, ka uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja, iespējams balstīties tikai tad, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota. Tāpat likumprojektā kredīta devējiem noteikts pienākums ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāja un galvinieka saistībām, kā arī to izpildes gaitu.

Tāpat paredzēts, ka prasību par kreditēšanas līguma procentu maksājuma samazinājumu gadījumā, ja kredīts piešķirts, neizvērtējot patērētāja spēju to apmaksāt, būs iespēja celt tiesā trīs gadu laikā no kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas. Līdz šim likums noteica, ka to iespējams darīt sešu mēnešu laikā.

Izmaiņas, kas attiecas uz kredītu kopējām izmaksām un kreditēšanas pakalpojumu reklāmu, stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā. Savukārt pārējie grozījumi - 2019.gada 1.janvārī.

Likuma izmaiņas atbalstīja 90 deputāti, neviens nebija pret vai atturējies.

Ierobežo arī patērētāju kreditēšanas reklāmas

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus.

Likums papildināts ar pantu, kas nosaka kreditēšanas pakalpojumu reklāmas un izņēmumus. Paredzēts, ka šāds aizliegums neattieksies uz gadījumiem, kad reklāmu īsteno kredīta devējs vai starpnieks telpās, kurās veic saimniecisko darbību. Tāpat šādas reklāmas varēs būt kredīta devēja vai starpnieka mājaslapā vai tiešsaistes sistēmā, kā arī mobilajā lietotnē.

Reklāmas aizliegums neattieksies arī uz gadījumiem, kad iespējamie klienti tiks uzrunāti klātienē vai telefoniski, reklāma būs atļauta arī pasta vai elektroniskos sūtījumos patērētājam, kā arī ar kreditēšanu nesaistītas preces vai pakalpojuma reklāmā noteiktos gadījumos.

Šāds regulējums gan neattiektos uz kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja zīmolvārda reklāmu.

Vienlaikus likumā plānots noteikt, ka kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju zīmolvārda, tajā skaitā sponsorēšanas reklāma ir aizliegta sabiedriskā pasūtījuma ietvaros radio vai televīzijā īstenotos projektos, kas finansēti no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Svarīgākais
Uz augšu