"Pieņemtās izmaiņas ir priekšvēlēšanu laika populisms. Liela daļa deputātu neapzinās tās sekas, ko šīs izmaiņas atstās uz patērētāju, finanšu pakalpojumu tirgu un tautsaimniecību kopumā.
Jebkurām izmaiņām likumdošanā, kas tiek virzītas, ir jābūt skaidram sasniedzamajam mērķim. Dienu pirms vēlēšanām vienīgais mērķis ir audzēt savu sociālo kapitālu, nevis racionāli vērtēt, ko vēlas panākt ar konkrētajām izmaiņām," uzskata Āboltiņš.
Ņemot vērā, ka Saeimas deputātu lēmums noteikt ierobežojumu kredītu kopējām izmaksām 0,07% dienā bija negaidīts, nozares uzņēmumi vēl vērtē turpmākās darbības - vai uzņēmumu darbība Latvijā tiks pārtraukta, vai uzņēmumi spēs pārveidot pakalpojumus, kas pēc būtības būs līdzīgi banku sniegtajiem pakalpojumiem, tas ir, ilgtermiņa patēriņa aizdevumi, pauda asociācijā.
Tāpat asociācijā norādīja, ka viedoklis par pieņemtajām izmaiņām būtu jāpauž arī nozares politikas plānotājam - Ekonomikas ministrijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram. "Asociācija grozījumu izstrādes laikā vairākkārt lūdza abām uzraugošām iestādēm sniegt visaptverošu vērtējumu par izmaiņu ietekmi gan uz finanšu pakalpojumu pieejamību, gan nozares uzņēmumu darbību," minēja asociācijā.
Pēc asociācijā prognozētā, nākamā gada valsts budžetā nodokļu un nodevu ieņēmumi samazināsies par 6-8 miljoniem eiro.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus.