/nginx/o/2018/10/04/11467844t1h9380.jpg)
Šī diena 1854. gadā divām Anglijas ziemeļaustrumu pilsētām Ņūkāslai un Geitšedai izvērtās pamatīgi drūma – ārkārtīgi spēcīgā eksplozijā bojā gāja 53 cilvēki un tika pilnībā nopostīta Tainas upes piestātne, kas šodien būtu iekļauta vēsturiskā mantojuma sarakstā.
Eksplozija, kas sekoja pēc ugunsgrēka Geitšedā, bija tik spēcīga un apjomīga, ka bija dzirdama pat tālu esošajā Hārtlpūlā, bet Nordšīldsas un Sautšīldsas iedzīvotāji nodomāja, ka notiek zemestrīce.
Nelaime, kas toreiz tika aprakstīts kā “visdrausmīgākā un šaušalīgākā katastrofa”, iesākās 6. oktobra rītā, kad Geitšedas vilnas fabrikā izcēlās ugunsgrēks. Ēka bija pilna ar vilnu un lielu daudzumu eļļas, kas lika liesmām pieaugt neiedomājamā ātrumā.
/nginx/o/2018/10/04/11467846t1h91ad.jpg)
Blakus fabrikai atradās 90 metru gara noliktava, kurā glabājās 130 tonnas nātrija salpetra, 3000 tonnas sēra, 170 tonnas mangāna un pusotra tonna naftas. Noliktava bija bumba ar laika degli.
Kad noliktavai tika klāt uguns, debesīs pacēlās zilas liesmu mēles, kas nepakļāvās ugunsdzēsēju un armijas spēku dzēšanas centieniem.
Tajā laikā pāri Tainas upei Ņūkāslas piekrastē pulcējās skatītāju ordas, kas, pašsaprotami, jutās visai droši, jo no katastrofas vietas tos šķīra plata upe. Ņūkāslas puse bija kā nosēta ar dzīvojamajām ēkām, kuru iedzīvotāji bija izklīduši pa visu upes piestātni, lai ērti vērotu “izrādi”.
Un tad nogranda šaušalīgs sprādziens, kura rezultātā pāri upei triecās uguns bumbas, sēra un salpetra gabali, akmeņi un metāla detaļas.
/nginx/o/2018/10/04/11467849t1h65da.jpg)
“Cilvēku pūlis piestātnē kā ar artilērijas lādiņu tika burtiski noslaucīts no zemes virsas. Daudzus satrieca šoks, citi aizrijās ar sēra tvaikiem, bet lielāko daļu ievainoja vai nogalināja lidojošie lūžņi. Visapkārt valdīja panika,” bija rakstīts tā laika avīzēs.
Geitšedas ugunsgrēks ātri vien izpletās uz koku audzēm, dzirnavām un dzīvojamajām mājām. Ņūkāslas pusē uguns sāka postīt vecās mājas, veikalus un krogus. Ņūkāsla izsūtīja lūgumu pēc palīdzības un drīz uz turieni sabrauca ugunsdzēsēji no visa reģiona.
Ierobežot ugunsgrēku izdevās tikai 7. oktobrī, kad glābēji beidzot varēja sākt aplēst postījumu apmērus. Ir skaidrs – ja nebūtu noticis 1854. gada ugunsgrēks, šī teritorija izskatītos ievērojami citādāk.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)