Paziņos Nobela Miera prēmijas ieguvēju; starp 320 pretendentiem arī Lidija Lasmane-Doroņina

Kā pavēstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), kandidāti Nobela prēmijai pieteikusi pati komisijas priekšsēdētāja, bet pieteikumu Nobela Miera prēmijas komitejai sagatavoja rakstniece Nora Ikstena.

Laizāne no Nobela Miera prēmijas pārstāvjiem saņēmusi informāciju, ka Lasmane-Doroņina ir viena no 320 kandidātēm uz Miera prēmiju.

Pieteikumā prēmijas komitejai par Lasmanes-Doroņinas izvirzīšanu norādīts, ka Eiropa un pasaule kopumā vēlu sāka apzināt komunisma terora un genocīda apmērus, tūkstošiem dzīvju, ko šī vara salauza un iznīcināja. "Latviešu disidentes un sirdsapziņas cietumnieces Lidijas Lasmanes-Doroņinas dzīves stāsts ir spilgta un dzīva liecība šai vēstures patiesībai," teikts Ikstenas sagatavotajā pieteikumā. Tajā pieminētas Lasmanes-Doroņinas apcietināšanas, tajā skaitā 1946.gadā un 1970.gadā, kas notika par pierakstītajām gulaga biedru liecībām un atmiņām.

Pieteikumā citēta arī pati Lasmane-Doroņina. "Biju uzaugusi ar savu valsti, tās garu. Es nevarēju pieņemt okupāciju, kas bija pretēji visai manai būtībai. Tai lielajai varai nebija nekādu tiesību mūs iekarot," savā atmiņā norādīja pati disidente.

Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka no 1946. līdz 1954. gadam Lasmani-Doroņinu padomju režīms sodīja par nacionālo partizānu atbalstīšanu. No 1970. gada līdz 1972. gadam viņa tika sodīta par padomju varu kritizējošas un reliģiskas literatūras izplatīšanu un no 1983. gada līdz 1987. gadam sodīta par pretpadomju aģitāciju un propagandu.

Lasmanei-Doroņinai piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, taču viņa no tā atteikusies, jo ordeņa kavalieru vidū esot čekisti.