13. Saeimas vēlēšanas, kuras norisinās 6. oktobrī ir uzskatāmas par vienām no nozīmīgākajām atjaunotās Latvijas Republikas laikā. Galvenokārt viena iemesla dēļ – Saskaņas iespējamā iekļūšana valdībā, kura radītu vēl nebijušu situāciju. Ja šāds scenārijs tiešām realizētos, pirmo reizi pie valsts stūres būtu partija, kura aktīvi cenšas uzrunāt arī krievvalodīgo vēlētāju. Vēlēšanu nozīmīgums nav paslīdējis garām arī mūsu tautiešiem ārvalstīs. Tomēr portāla TVNET aptaujāto cilvēku viedokļi par to ko vajadzētu balsot un arī vai vēlēšanās vajadzētu piedalīties vispār atšķiras.
Ārzemēs dzīvojošo viedokļi par vēlēšanām atšķiras (1)
27 gadus vecā Jurispudences studente Agneta, kura pagaidām studē Amerikas Savienotajās valstīs Wake Forest University uzskata, ka balsot noteikti būtu jādodas. «Es pat īpaši atbraucu no Ziemeļkarolīnas uz Vašingtonu, kurā atrodas mūsu vēlēšanu iecirknis, dienu iepriekš. Darīju to tāpēc, ka ceļš no manas dzīvesvietas ar autobusu aizņem sešas līdz septiņas stundas. Man ļoti rūp un uztrauc, kas notiks manā valstī, tāpēc izlēmu, ka ir vērts nedaudz pārvarēt neērtības un iet nobalsot. Tāpat aktīvi sekoju līdzi politiskajām debatēm un skatos lielāko daļu no politisko debašu raidījumiem,» saka Agneta.
Agneta domā savu balsi atdot partijai «Jaunā Vienotība». «Uzskats, ka visi ārzemēs dzīvojošie balso par KPV LV, ir aplams. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc piedalos vēlēšanās, ir valdošais saspringtums pašreizējā politiskajā situācijā. Tā vien izskatās, ka šogad cilvēki ir gatavi balsot par tiem, kuri sola daudz, bet reāli spēj izdarīt maz. Dzīvojot ASV, es redzu, kāda ir pašu amerikāņu reakcija pēc tam, kad viņi ir ievēlējuši Donaldu Trampu par prezidentu. Mums nav nepieciešams iet līdzīgos virzienos,» saka Agneta. «Lai gan apsvēru balsot arī par «Progresīvajiem» vai «Attīstībai/PAR», par spīti visām problēmām, kuras ir «Jauno Vienotību» piemeklējušas pēdējos gados, partijā tomēr ir palikuši cilvēki, kuri savā jomā ir profesionāļi (piemēram, Rinkēvičs un Egnere). Es domāju, ka valsti vajadzētu vadīt cilvēkiem, kuri to prot darīt, pat ja tiem ir gadījies būt komandā ar cilvēkiem, ar kuriem ir sanākušas problēmas. Neuzskatu, ka jauni cilvēki, kuri parādās politikā, ir pilnībā tīri. Viņiem vienkārši vēl nav bijušas iespējas sasmērēties,» saka Agneta.
Līdzīgu liberāli aktīvu nostāju pauž arī 26 gadus vecā radošās industrijas pārstāve Dana, kura studē Berlīnē, taču pagaidām studiju programmas ietvaros ir pārvākusies uz Amerikas Savienotajām Valstīm. «Es grasos doties vēlēt uz mūsu pārstāvniecību ANO, kurā atrodas mūsu vēlēšanu iecirknis. Savu balsi grasos atdot par partiju «Progresīvie». Atzīšos, ka Latvijas ziņām nesekoju pārlieku līdzi un tieku informēta par norisēm politikā no sociālajiem tīkliem, kuru ietvaros esmu abonējusi sev interesējošus kontus un kanālus. Tāpēc var uzskatīt, ka dzīvoju sava veida burbulī. Tomēr uzskatu, ka mums ir iespēja iebalsot Latvijas Saeimā cilvēkus ar idejām, kuras ir standarts Eiropas lielākajās pilsētās,» saka Dana. «Piemērs ir progresīvais ienākuma nodoklis. Pašreizējās kārtības ietvaros mani kā mikrouzņēmuma pārstāves maksātie nodokļi neiet nekādā pensiju uzkrājumā. Uzskatu, ka pie situācijas, kurā mēs nesaprotam, kur paliek mūsu nodokļu nauda, ir vainojams tikai slikts valsts menedžments,» saka Dana. Jauno sievieti uzrunā arī «Progresīvo» proponētās idejas geju, lesbiešu un transseksuāļu jautājumos. «Mani vēl arvien šokē mūsu sabiedrībā valdošā neiecietība pret cilvēkiem ar citādu orientāciju. Veselas divas paaudzes virs mums uzskata, ka novirzes no normas ir pilnīgi nepareizas vai arī tās ir saistītas ar slimību/izvirtību. Es esmu pieradusi uzturēties vidēs (piemēram, Sidnejā), kurās ir cilvēki no visām rasēm, no visām orientācijām un visām reliģijām. Kad atgriežos Latvijā, es pirmajā mirklī aizmirstu, ka tā nav arī pie mums,» viedokli pauž Dana.
Savukārt ar ne tik augstu pienākuma apziņu ir apveltīta 23 gadus vecā Dānijā dzīvojošā Samanta (vārds mainīts), kura studē University of Southern Denmark Odensē. «Es negribu tērēt 50 EUR biļetei uz Kopenhāgenu un pavadīt četras stundas vilcienā tikai tāpēc, lai iemestu savu balsi. Tāpat neesmu arī sekojusi Latvijas iekšpolitikai, īpaši partiju debatēm. Negribētos tāpēc balsot arī par kaut ko tādu, ko pati nezinu,» pauž Samanta. Pati gan viņa atzīst, ka ir latviete, kurai nākamos četrus gadus būtu jānokaunas.
Attālums līdz tuvākajam vēlēšanu iecirknim ir bijis šķērslis arī 32 gadu vecajai daudzbērnu māmiņai Sanitai (vārds mainīts), kura dzīvo mazā pilsētā Indianas štatas vidienē. Viņas tuvākais vēlēšanu iecirknis atrodas vai nu Čikāgā (vienā pusē) vai Indianopolē (otrā pusē). Sanita potenciāli varējusi braukt uz Čikāgu, taču ceļā jāpavada no divarpus līdz trijām stundām (kopā ar sastrēgumiem līdz pat četrām). Jāņem vērā, ka tas viss ir arī vienā virzienā un sestdienā viņas bērniem notiek arī sporta spēles.
Turpretī balsot gatava ir iet 48 gadus vecā Lidija (vārds mainīts), kura dzīvo Ķelnē. Tiesa, viņa nav tik atvērta «Progresīvo» un «Jaunās Vienotības» idejām kā iepriekš aptaujātās meitenes. Lidiju uztrauc liberālo partiju pārlieku lielais uzsvars uz dažādām pārspīlētām individualitātes izpausmēm un viņa nav atvērta pret homoseksualitāti. Viņasprāt, būt gejam ir pretdabīgi, un tas ir nekas cits kā psihiska slimība. «Pret geju izpausmēm iestājas arī Bībele. Savu balsi tādējādi atdošu par «Jauno Konservatīvo Partiju». Man patīk šajā politiskajā spēkā iekļautā personība – Juta Strīķe,» Lidija norāda. Atbildot uz jautājumu par to, kāpēc sievieti nepiesaista citi spēki ar konservatīviem politiskiem uzskatiem (piemēram, Nacionālā Apvienība), viņas viedoklis ir samērā skaidrs. «Meita man teica, ka nacionāļi ir kaut ko salaiduši grīstē un viņi ir tik ilgi bijuši pie varas, bet neko tā arī nav paveikuši. Papildus tam, viņu pārziņā bija Tieslietu ministrija, taču tieslietas ir palikušas pilnībā nesakārtotas,» apgalvo Lidija.
Savukārt, kāds Īrijā dzīvojošs latviešu pāris mērojis vairāk nekā 80 kilometru līdz vēlēšanu iecirknim Vaterfordā (Waterford). Dzīvojot Īrijā aptuveni 15 gadus, līdz šim piedalījušies tikai referendumā par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu 2013.gadā. Šīs vēlēšanas viņi uzskata par izšķirošām, jo uzskata, ka līdzšinējās valdības no saviem solījumiem neko nav izpildījušas un šai situācijai ir jāmainās. Abi nobalsojuši par KPV LV. «Var jau būt, ka viņam ir kādi savi plāni un varbūt es vilšos, bet Artuss Kaimiņš līdz šim ir bijis pirmais cilvēks, kas uzdrīkstējies kaut ko pateikt. Tieši par uzdrīkstēšanos ievilku viņam plusiņu,» skaidroja Īrijā dzīvojošā latviete. «Viņš ir bišķi uzjundījis un savandījis [Saeimu], tāpēc no viņa mazliet baidās - ne velti mēģina viņam kaut ko piesiet un uzrakstīt.» Par to, ka 13.Saeimas vēlēšanās balsos par Kaimiņu, abi latvieši bijuši pārliecināti jau vairākus gadus.