«Hakeru uzbrukumi ir izdevīgi tāpēc, lai mazliet papētītu, kā tad sadarbībā ar valsts drošības institūcijām tiek risinātas krīzes kibertelpā. Ja vēlaties ar pirkstu pabakstīt kādu zvēru, kuru gribat labāk saprast – cik viņš ir aizsargāties spējīgs vai nespējīgs, vai viņš jums spēs vai nespēs kost pretī, tad nav labāka laika, kad to izdarīt, vai nu par vēlēšanu laiku, vai arī laiku, kurš ietvertu kādus nozīmīgus politiskus aspektus. Visticamāk, uzbrucējs ir bijis arī kāds, kurš darbojies ārpus valsts institūciju rāmjiem, jo neviena valsts uzskatāmi nevēlēsies parādīt sasaisti ar šāda veida uzbrukumu. Pat ja tas ir bijis finansēts no kādas valsts puses, tā izsekojamība būs ievērojami apgrūtināta,» saka Daugulis.
Tomēr tajā pašā laikā eksperts saka, ka Krievijas pirkstu šajā notikumā izslēgt nevar. «Līdzās Putina oficiālajiem tekstiem par nepieciešamību pasaules lielvarām sēsties pie sarunu galda un vienoties par pasaules pārdali nekad paralēli nav trūkuši arī citu tautu bailēs balstīti teksti par tēvijas atjaunošanu,» apgalvo Daugulis. Līdzīgās aizdomās par Krievijas iesaisti ir arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.