Kā interesēs bija uzlauzt "Draugiem.lv"? (6)

«Hakeru uzbrukumi ir izdevīgi tāpēc, lai mazliet papētītu, kā tad sadarbībā ar valsts drošības institūcijām tiek risinātas krīzes kibertelpā. Ja vēlaties ar pirkstu pabakstīt kādu zvēru, kuru gribat labāk saprast – cik viņš ir aizsargāties spējīgs vai nespējīgs, vai viņš jums spēs vai nespēs kost pretī, tad nav labāka laika, kad to izdarīt, vai nu par vēlēšanu laiku, vai arī laiku, kurš ietvertu kādus nozīmīgus politiskus aspektus. Visticamāk, uzbrucējs ir bijis arī kāds, kurš darbojies ārpus valsts institūciju rāmjiem, jo neviena valsts uzskatāmi nevēlēsies parādīt sasaisti ar šāda veida uzbrukumu. Pat ja tas ir bijis finansēts no kādas valsts puses, tā izsekojamība būs ievērojami apgrūtināta,» saka Daugulis.

Tomēr tajā pašā laikā eksperts saka, ka Krievijas pirkstu šajā notikumā izslēgt nevar. «Līdzās Putina oficiālajiem tekstiem par nepieciešamību pasaules lielvarām sēsties pie sarunu galda un vienoties par pasaules pārdali nekad paralēli nav trūkuši arī citu tautu bailēs balstīti teksti par tēvijas atjaunošanu,» apgalvo Daugulis. Līdzīgās aizdomās par Krievijas iesaisti ir arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

«Ja uzbrukuma avots nav viegli atrodams, tad acīmredzami veiktais uzbrukums ir bijis pietiekami sarežģīts un tajā iesaistītie spēlētāji nav diletanti,» uzskata Sārts.

Daugulis arī uzskata, ka uzbrucējam ir izdevies panākt savu mērķi – uzmanības piesaistīšanu. «Ja šāds uzbrukums notiktu kādā dienā, kura nebūtu vēlēšanu diena, vai tam ziņu vidē tiktu pievērsta tik plaša uzmanība kā pašlaik? Droši vien ne. Tā kā šāds gājiens tiek veikts tieši vēlēšanu dienā, tad tam automātiski tiek piesaistīti politiskie aspekti,» saka Daugulis.

Vienlaikus mācībspēks arī apgalvo, ka Latvijas drošības dienesti ir reaģējuši salīdzinoši operatīvi un profesionāli. «Mums ir zināms, ka visas atbilstošās iestādes ir iesaistījušās procesa noregulācijā. Tas, ka nekādi komentāri vēl nav sniegti, nav nekas slikts. Šobrīd situācija tiek rūpīgi aplūkota, lai nenāktu klajā ar secinājumiem, kuri būtu pārsteidzīgi,» norāda Daugulis. Savukārt Jānis Sārts mudina atcerēties iedzīvotājus, ka mūsu vēlēšanu sistēma ir droša un, lai ko arī Krievija vai kāds cits nemēģinātu šādās komercuzņēmumu lapās darīt, to tik viegli nevarēs sagraut.

Vienlaikus Sārts apgalvo, ka kiberuzbrukuma mērķis varēja būt arī atgādinājums Latvijas vēlētājam par Krievijas riskiem.

«Ar tā palīdzību tika nosūtīta psiholoģiska rakstura ziņa par to, ka mūsu austrumu kaimiņš ir spējīgs izdarīt šādas lietas. Šāda ziņa mēģināja iedvest mūsos bailes,» norāda Sārts. «Tomēr tajā pašā laikā fakts, ka uzbrucējam būtu jāķeras pie šādām metodēm un jāsāk darboties arī komercvidē, nenorāda neko par tā varenību. Tas drīzāk liek domāt par izmisumu. Ja pieņemam ka tā bija Krievija, tās specdienesti arī pēdējā laikā ir piedzīvojuši izgāšanos pēc izgāšanās, un šis gadījums to reputācijai arī neko labu nenesīs.

Par kiberdrošību pienācis laiks domāt arī tām interneta lapām un interneta resursiem, kurus apmeklē daudzi iedzīvotāji,» saka Sārts.