:format(webp)/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
/nginx/o/2018/07/11/8704274t1h1cd9.jpg)
13.Saeimas vēlēšanas iezīmē “kreisais pagrieziens” - ar kreisajām idejām niekojās četras partijas. Tomēr daļai sabiedrības nebija par ko balsot, jo viņu intereses un vērtības politiskie spēki nepārstāv.
Visi atkal neveiksminieki! (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
“Daudzi domā, ka vēlēšanas ir iestudēta izrāde, rituāls, kuram nav nozīmes,” iemeslus zemajai vēlētāju aktivitātei skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docents, sociālantropologs un maģistra studiju programmas Sociālā antropoloģija vadītājs Klāvs Sedlenieks. Un tā ir augsne, kurā darbojas populisti.
“Nosusināsim purvu,” reiz teica ASV prezidents Donalds Tramps.
Līdzīga retorika par veco politiķu izmešanu un varas došanu tautai figurē arī Latvijā. Daļu sabiedrības tā uzrunā. Kāpēc?
“Latvijā maz tiek runāts par to, ka lielākā daļa partiju, izņemot KPV.LV, uzrunā latviešu vidusslāni - tos, kuriem klājas samērā labi un kas nāk uz vēlēšanām. Piemēram, “Attīstībai/Par!” elektorāts ir tie, kas dzīvo Pierīgas savrupmāju rajonos,” saka Klāvs Sedlenieks.
Tie, kuriem tik labi neklājas, politiskajai elitei netic un procesos neiesaistās. Vienīgie, kas mēģināja vērsties pie viņiem, bija KPV.LV. Vēl viena grupa ir cilvēki, kas kaut ko dara, dzīvo tīri labi un par politiskajiem procesiem interesējas aizvien mazāk.
Trešā grupa, kuriem ir grūtības ar politiskajām prioritātēm, un viņu ir daudz, ir vēlētāji no etniski jauktām ģimenēm, kuriem nepatīk pretnostatījums latvieši - krievi.
Kurš cits, ja ne “Saskaņa” viņus uzrunā? Daudziem krieviski runājošajiem nepatīk situācija, ka “Saskaņa” konstanti netiek valdībā. “Kāds potenciālais vēlētājs man teica: “Varētu balsot par “Saskaņu”, bet viņus tik un tā neņems valdībā. Kāda jēga?” Tas ir tipiski, tāpēc redzam, ka Latgalē nobalsojuši tik maz.”
“Simptomātiski, ka pēc vēlēšanām visu partiju vēlētāji saka, ka viņiem neveicas, jo politiskie spēki, par kuriem viņi balsojuši, ir mazākumā.
Mācība no šis situācijas, kas jāielāgo, ir tāda, ka nekāda klusējošā vairākuma nav - visi esam minoritātes.
Dzīvojot informatīvajā burbulī, liekas, ka visi domā tāpat kā mēs, bet tā nav.”
Klāvs Sedlenieks saka, ka šajās vēlēšanās iezīmējies tāds kā “kreisais pagrieziens”. Ar kreisajām idejām 13. Saeimas vēlēšanās niekojās četras partijas. “Saskaņa” atklāti sevi brendo kā sociāldemokrātus, tomēr tā vairāk bija izkārtne, lai iepatiktos vēlētājam; kreiso kursu tur “Progresīvie”; uz kreiso pusi virzītas idejas, tādas kā iekļaušana, vienlīdzība, ir “Attīstībai/Par!”. Un vēl ir “Kaimiņa partija”, kas neko par savu kreisumu nesaka, bet pie vēlētājiem vēršas līdzīgi, kā to dara kreisi orientētas partijas, uzrunājot tos, kuriem dzīvē nav veicies.