Vai vēja turbīnas nozags Latvijas vēju, iznīcinās tautu un saķēzīs rapšu lauku fotogrāfijas? (85)

Jau kādu laiku Latvijas vidējo iedzīvotāju satraucis uzņēmuma “Eolus” plāns četru gadu laikā “okupēt” Zemgali, izveidojot tajā Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku. Ļaudis, lūk, nespēj samierināties, ka krāšņajos rapšu laukos tagad stāvēs šīs nesaprotamās uzpariktes, kas, kā runā, izdod kaitīgas ultraskaņas, infraskaņas, radiāciju, nogalina retus putnus, izraisa vēzi, sabojā auras un bezkaunīgi ekspluatē vēju, lai ražotu kaut kādu tur enerģiju.

Tieši tāpēc daudzi Latvijas ļaudis ir apkopojuši spēkus, lai ar paraksta lodēm iznīcinātu velnišķo ieceri attīstīt dzīves līmeni Latvijā. Tiek aktīvi vākti paraksti un diskutēts sociālajos tīklos, kur izveidots taisnības cīnītāju forts jeb grupa, kurā kritiski domājoši ļaudis, kas, no neskaitāmiem pētījumiem un pasaules svara diskusijām izzīduši detalizētu un pamatotu informāciju, cenšas par gaidāmajām briesmām brīdināt tos progresīvos un liberālos muļķus, kas skatās uz tādām valstiņām kā Vācija un Zviedrija un domā, ka laime būs rodama, sekojot velna dotajiem piemēriem. Ikkatrā Zemgales ciemā, ikkatrā mājā sašutušie cilvēki vakaros, nolīkuši pie datoru monitoriem, pēta statistikas līknes, urbjas cauri inženierijas, fizikas un matemātikas grāmatām un pētījumiem, lai pēc tam spētu “Feisbuka” komentāros pamatoti satriekt pīšļos neticīgos – tos, kas atbalsta 51 turbīnas celtniecību Zemgalē.

Arī es, mazais cilvēks, lūkoju atlicināt divas sekundes sava laika, lai uzmestu aci tam, ko par vēja turbīnu ietekmi uz dabu un cilvēkiem saka zinātnieki. Kā saka, sirdsapziņa mieru nedod, jo arī es negribu, lai šīs dzelzs dzirnavas nozog Latvijas tautai vēju, nokauj pēdējo Latvijas ķauķi vai stārķi, neļauj gulēt naktīs zemniekiem un sabojā lieliskās un visu gaidītās rapšu lauku bildes sociālajos tīklos.

Vispirms gan der pieminēt to, ka kaitējums cilvēka veselībai un dabai, ko izraisa citi enerģijas ieguves veidi, ir krietni vien lielāks par to skādi, ko it kā varētu nest vēja turbīnas. Ar to šo rakstu arī varētu noslēgt, tomēr joka pēc paturpināšu.

Tātad, pastāv vairāki publicēti pētījumi, kuros spriests par vēja turbīnu tiešu ietekmi uz cilvēka veselību un dabu, kā arī izpētīti citi, specifiskāki jautājumi, kas izrietējuši no cilvēku bažām, ka vēja turbīnas apdraud putnus un sikspārņus, turklāt tās izskatās briesmīgi neglīti, samazina cilvēka dzīves kvalitāti un iedragā veselību to izdalītā trokšņa un infraskaņas dēļ. Uzmetot aci pētījumiem, var secināt, ka neviens no šiem draudiem īsti nav izturējis kritiku, tomēr aplūkosim tos tuvāk.

Vēja turbīnu sindroms

Kā vietnē “Sciencebasedmedicine.org” raksta Jēla Universitātes medicīnas skolas neirologs Stīvens Novella (Steven Novella), ticamākais drauds veselībai, ko varētu izraisīt vēja turbīnas, ir troksnis, kas var neļaut iemigt turbīnas apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem. Skaidrs, ka hroniski miega traucējumi var cilvēka veselībā iecirst pamatīgu robu, tomēr, ja cietušo būtu tik daudz, tad, visticamāk, attālums, kādā vēja turbīnām jāatrodas no apdzīvotām vietām, statūtos tiktu pastiepts garāks.

Vēl cilvēkus mēdz satraukt stress, ko izraisīs gan turbīnas izdalītais troksnis, gan turbīnas lāpstiņu izraisītā gaismas ņirboņa un, protams, bēdīgi slavenā infraskaņa, ko daudzi uzskata par turbīnās paslēpušos nedzirdamo “bubuli”.

Pareizi vien domā, jo, lūk, 2013. gadā publicētā pētījuma recenzijā secināts, ka pastāv pierādījumi, ka infraskaņa var negatīvi ietekmēt cilvēka vestibulāro sistēmu. Ja pieņem, ka turbīnas tiešām rada kaitīgas gaisa vibrācijas, tad vēja turbīnu sindroms kļūst daudzmaz ticams.

Skatīsimies tālāk. 2014. gada recenzijā par pētījumu, kas pievērsās vēja turbīnu sindromam, secināts: “Vēja turbīnu klātbūtne, šķiet, palielina neērtības un sūdzības par miega traucējumiem attiecībā pret stresora lielumu. Tomēr pastāv pieļaujamais trokšņa līmenis, kas ir aptuveni 35 decibeli nepārtraukta, viena līmeņa trokšņa (Laeq). Par citiem vēja turbīnu izraisītajiem veselības riskiem zinātniski pierādījumi neeksistē.”

Savukārt 2015. gada pētījuma recenzijā tika secināts: “Kopumā pastāv daži pierādījumi, ka vēja turbīnu izdalītais troksnis ir saistāms ar paaugstinātām neērtības sajūtām un miega traucējumiem, tomēr šos traucējumus var izraisīt individuāla attieksme pret šiem agregātiem.”

Pastāv arī apjomīgs statistisks Kanādas zinātnieku veikts pētījums, kurā izanalizēti 2013. gadā iegūtie dati. Tajā rakstīts: “Pētījumā netika atklāta nekāda saistība starp attālumu, kādā cilvēki dzīvo no vēja turbīnām, un miega traucējumiem, asinsspiedienu vai stresu.”

Zinātnieku veiktie secinājumi liek domāt, ka teju visas kaites, pie kurām, pēc cilvēku domām, vainojamas vēja turbīnas, ir vairāk vai mazāk radušās tīras autosuģestijas rezultātā. Cilvēks tomēr ir brīnumains dzīvnieks, kurš spēj sev atrast visas medicīnas enciklopēdijā esošās kaites, izņemot varbūt ūdeni ceļgalā.

Piemēram, 2014. gadā veiktā pētījuma recenzijā pētīti psiholoģiskie faktori, kas varētu ietekmēt cilvēku veselības stāvokļa pasliktināšanās sūdzību pieaugumu vēja turbīnu dēļ. Pētījuma subjekti par veselības stāvokļa pasliktināšanos sūdzējās biežāk, ja vēja turbīnas tiem bojāja ainavu vai viņi no tām nevarēja gūt kādu labumu.

Savukārt 2017. gadā publicētā austrāliešu pētījumā atklājās, ka indivīda politiskie uzskati lielākoties nosaka to, kā tiek interpretēti dažādu veselības kaišu cēloņi.

Cik skaļas ir vēja turbīnas?

Kā raksta Novella, skaļums, protams, ir atkarīgs no attiecīgā modeļa un tā, cik spēcīgi pūš vējš. Eksistējošie vēja turbīnu modeļi izdod aptuveni 105 decibelu lielu troksni (tikpat, cik zāles pļāvējs). Šā trokšņa intensitāte, likumsakarīgi, sarūk, attālinoties no vēja turbīnas, proti, 100 metru attālumā troksnis ir samazinājies līdz aptuveni 50 decibeliem (troksnis, kādu izdod vidēja izmēra gaisa kondicionieris). 300 metru lielā attālumā troksnis ir vairs vien 40 decibelus liels (tādu izdala parasts ledusskapis). Šeit jāpaskaidro, ka decibelu skala ir logaritmiska, proti, 50 decibeli ir desmit reizes skaļāki par 40 decibeliem.).

Vēja turbīnas tiek būvētas vismaz 300 metru attālumā no jebkuras apdzīvotas vietas, kas liek domāt – kāpēc cilvēki nesūdzas par, piemēram, gaisa kondicioniera vai ledusskapja sindromu.

Runājot par putniem un sikspārņiem - liecieties mierā, sikspārņi tik augstu nelido, lai tiem kaitētu turbīnas rotējošā daļa un atomelektrostacijas un citi enerģijas ieguves paņēmieni putniem ir krietni lielāks drauds nekā dažas vēja turbīnas.

Kādi ir mani secinājumi? Nav man secinājumu. Man zem loga pa bedrainu asfaltu cauru diennakti dragā kravas automašīnas tā, ka burtiski trīc viss dzīvoklis. Ja atver logu, tad troksnis ir kādi tūkstoš decibeli, goda vārds. Turklāt pāri ceļam kuģos krāmē dažādus naftas produktus tā, ka pat saldētava ledusskapī ir noputējusi. Un vēl kaķis bauro ar kādus deviņus tūkstošus decibelu lielu spēku. Bet es vesels kā rutks, guļu kā sivēns un sapņoju, kā reiz par elektrību varētu maksāt mazāk.