BP: Nopietnas sankcijas “Gazprom” un “Rosneft” paralizēšot Eiropas enerģētikas sistēmu

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: TASS/Scanpix

Ja ASV nolemtu piemērot Krievijas enerģētikas uzņēmumiem “Gazprom” un “Rosneft” sankcijas, kas līdzinātos Krievijas alumīnija milzim”Rusal” piemērotajām, tas burtiski paralizētu energoapgādes sistēmu Eiropā, uzskata Lielbritānijas enerģētikas giganta BP vadītājs Bobs Dadlijs.

Šādu viedokli Dadlijs paudis trešdien Londonā notikušajā konferencē “Oil & Money”.

Šeit gan jāuzsver, ka BP ir otrs lielākais “Rosneft” akcionārs, kam pieder 19,75% Krievijas uzņēmuma kapitāldaļu, ziņo aģentūra “Reuters”.

Dadlijs gan prognozē, ka sankcijas, kas līdzvērtīgas “Rusal” piemērotajām, Krievijas enerģētikas kompānijas neskars, vēsta Krievijas medijs RBK.

Kā iepriekš ziņoja LETA, ASV Finanšu ministrija 6.aprīlī paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām. "Melnajā sarakstā" tika iekļauts arī miljardieris, lielākā Krievijas konglomerāta "Bazovij eļement" dibinātājs un vienīgais īpašnieks Oļegs Deripaska, kurš maija nogalē atstāja "Rusal" direktoru padomi, kompānijai cenšoties izvairīties no turpmākām sankcijām.

Sankcijas paredz jebkādu tām pakļauto fizisko un juridisko personu ASV jurisdikcijā esošo īpašumu iesaldēšanu, kā arī aizliedz Savienoto Valstu jurisdikcijā esošajām fiziskajām un juridiskajām personām iesaistīties jebkādos darījumos ar sankciju sarakstā minētajiem cilvēkiem un uzņēmumiem.

Taču Vašingtona var vērsties arī pret uzņēmumiem ārpus ASV, ja tie iesaistījušies nozīmīgos darījumos ar personu vai uzņēmumu, kas iekļauts ASV sankciju sarakstā. Avoti banku nozarē norādīja, ka šis apstāklis licis Eiropas bankām uzmanīties no darījumiem ar Deripasku un viņa uzņēmumiem.

Augusta beigās ASV ieviesa pret Krieviju jaunas sankcijas saistībā ar Krievijas bijušā dubultaģenta Sergeja Skripaļa indēšanu Lielbritānijā šā gada martā. Lielbritānija un tās sabiedrotie uzskata, ka par uzbruku Skripaļam ir atbildīga Krievija.

Jaunas ASV sankcijas Krievijai gan saistībā ar Skripaļa lietu, gan saistībā ar aizdomām par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās, varētu stāties spēkā šā gada novembrī.

Šīs sankcijas varētu skart gan Krievijas enerģētikas, gan finanšu sektora uzņēmumus.

Svarīgākais
Uz augšu