Iesūti ziņu!

Nakts pārlaišana uz ielas - konstitūcijas pārkāpums. Ungārijas briestošā bezpajumtnieku krīze (7)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

Daudzas pasaules valstis mēģina atrisināt bezpajumtnieku problēmu, taču Ungārija varētu kļūt par pirmo vietu pasaulē, kur konstitūcija aizliedz dzīvošanu uz ielas. Aktīvistu organizācijas uzskata to par jaunu populistisku soli no Viktora Orbāna valdības puses, kura līdz šim valsts problēmās vainoja bēgļus un imigrantus, vēsta "The Guardian".

"Valdība ir sapratusi, ka nevar mūžīgi turpināt izspēlēt migrantu kārti, jo valstī acīmredzami nav nekādu migrantu. Migrācijas problēmas joprojām būs noderīgas nacionālajām kampaņām, bet vietējā mērogā viņiem vajag jaunu grēkāzi," norāda metodistu mācītājs Gābors Ivāņi, kura pārziņā ir bezpajumtnieku patversmes Ungārijas astotajā apgabalā.

Jaunie konstitūcijas grozījumi, kas stājas spēkā šonedēļ, paredz, ka pieķertajiem bezpajumtniekiem, kuri nepakļausies policijas aicinājumam doties uz patversmēm, draudēs piespiedu darbs vai ieslodzījums. Būs atļauts arī konfiscēt viņiem piederošās mantas.

Ivāņi norāda, ka gultasvietu skaits Budapeštas patversmēs esot nepietiekams. Vienā no viņa patversmēm istabās vienkārši izvietoti desmitiem metāla gultas rāmju. Patversmē ir 130 gultasvietas, bet ziemā, kad tur sanāk līdz pat 300 bezpajumtniekiem, uz grīdas tiek izritināti sporta paklājiņi.

"The Guardian" uzrunātie bezpajumtnieki stāsta, ka apstākļi patversmēs esot tik slikti, ka viņi labprātāk paliekot uz ielas.

"Patversmes ir pilnas ar utīm. Kad tev ir utis, no tām ir ļoti grūti tikt vaļā," stāsta 47 gadus vecais Eriks Jeckels, kurš uz ielas dzīvo 20 gadus un pārtiku meklē atkritumu tvertnēs. "Apgabala policija mani vairākas reizes piekāvusi. Viņi uzvelk cimdus, lai neatstātu zilumus. Viņi cenšas bezpajumtniekus pārvietot uz blakus esošajiem apgabaliem, lai tā vairs nebūtu viņu problēma."

Ungārijas valdība pret bezpajumtniekiem sāka vērsties pavisam neilgi pēc Orbāna atkārtotas nonākšanas premjerministra amatā 2010.gadā. Toreiz Iekšlietu ministrija deva pašvaldībām plašākas iespējas padzīt bezpajumtniekus no ielām, taču konstitucionālā tiesa šo soli atzina par nekonstitucionālu. Valdības atbildes gājiens - mainīt konstitūciju.

Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem ar likumu aizliegta gulēšana uz ielas nozīmīgu kultūras un cita veida objektu tuvumā. Būtībā tas nozīmē, ka lielā daļā Budapeštas ir nelikumīgi būt bezpajumtniekam.

"Daudzas valstis diskutē par bezpajumtnieku kriminalizēšanu, taču, cik man zināms, Ungārija ir vienīgā, kur tas iekļauts konstitūcijā," uzsver sociologs Bālints Misetičs.

Konstitūcijas grozījumi stājas spēkā pirmdien, 15.oktobrī.

Orbāna runasvīrs Zoltāns Kovāčs norāda, ka Ungārija bezpajumtnieku aprūpei un patversmēm proporcionāli tērējot vairāk nekā daudzas citas Rietumeiropas valstis.

Taču Ungārijas politiķi kritizēti par necilvēcīgu attieksmi pret problēmu. "Viņu uzvedība traucē citiem cilvēkiem un piesārņo ielas. Viņu dēļ sabiedriskās vietas nav iespējams izmantot tā, kā tas ir paredzēts, un viņi normālos cilvēkos izraisa bailes un pretīgumu," sacīja Budapeštas 10. apgabala mērs Roberts Kovāčs.

Ivāņi šādam skatījumam nepiekrīt. "Būt bezpajumtniekam - lielākajā daļā gadījumu tā nav izvēle. Tas ir tikpat absurdi kā sodīt par to, ka esi slims," viņš norāda. Daudzi bezpajumtnieki cīnās ar psiholoģiska rakstura problēmām un atkarībām, bet citi pēc iekavētiem kredīta maksājumiem zaudējuši mājas un viņiem nav tuvinieku, kas varētu finansiāli palīdzēt.

Bezpajumtnieki, kas ilgstoši ir bezdarbnieki, mēnesī saņem 22 800 forintu (70 eiro) pabalstu. Tie, kas piedalās valdības izveidotajā darba programmā, - 54 000 forintu (166 eiro). Taču par šādām summām Budapeštā grūti noīrēt pat istabiņu.

55 gadus vecā Ilona Farasa ir bezpajumtniece kopš 90.gadiem. Viņa dažreiz dzīvo uz ielas, citreiz - patversmē. "Man ir bijuši vairāki darbi, esmu bijusi apkopēja iepirkšanās centros un kafejnīcās, bet, kad man ir nauda, es to atdodu saviem bērniem. Es nevaru atļauties īrēt," viņa stāsta.

"Ungārijā daudz diskutē par kriminalizāciju, bet nevienu amatpersonu neesmu dzirdējis runājam par citiem aspektiem.

Bezpajumtnieku problēmu nevar atrisināt, ja nav nekāda sociālā drošības tīkla un cilvēkam, kas kļuvis par bezpajumtnieku, nav iespējas no šā stāvokļa izkļūt. Nepieciešami sociālie darbinieki, nevis policisti," uzsver Misetičs.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu