Nesen notikušajā ANO Ģenerālās asamblejas sesijā Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins runāja par Ziemeļkorejas centieniem veidot attiecības ar citām pasaules valstīm un organizācijām, lai tādējādi padarītu Ziemeļkoreju atvērtāku pārējai pasaulei. Dienvidkorejas prezidents norādīja, ka Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns esot paudis Ziemeļkorejas vēlmi iestāties Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) un Pasaules Bankā (PB), vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.
Lai arī šobrīd šādas Ziemeļkorejas ambīcijas nav reālistiskas, pati vēlme pievienoties starptautiskajām organizācijām iezīmē milzīgus izaicinājumus, kas valstij būs jāpārvar, cenšoties kļūt par globālās ekonomikas sastāvdaļu.
Ziemeļkoreja desmitgadēm ilgi ir bijusi ekonomiski izolēta no lielākās daļas pārējās pasaules, kas lielā mērā skaidrojams ar tās īstenoto kodolprogrammu un aizdomām plašos cilvēktiesību pārkāpumos.
Eksperti uzsver, ka Ziemeļkorejas ceļš uz pievienošanos SVF un PB būs ļoti ilgs un sarežģīts.
Dalības priekšrocības
Kāpēc lai sociālistiskā Ziemeļkoreja, kas izvēlējusies dzīvot pašizolācijā, vispār vēlētos pievienoties institūcijām, kurās ASV ir būtiska ietekme?
Dalība SVF un PB sniegtu Ziemeļkorejai piekļuvi milzīgam zināšanu, tehniskas palīdzības un finansējuma kopumam. Tā arī būtu milzīgs solis uz priekšu valsts centienos integrēties globālajā ekonomikā.
SVF galvenais mērķis ir veicināt finansiālo un monetāro stabilitāti pasaulē, savukārt PB liek uzsvaru uz ekonomiskās attīstības veicināšanu un nabadzības samazināšanu.
Lai arī abām šīm organizācijām ir atšķirīgs fokuss, tās abas vieno kopīgs mērķis - veicināt vispārējo ekonomisko labklājību pasaulē.