Lielāko kritiku Ašeradens veltīja JKP iecerei ārlietu ministra amatā nozīmēt nepolitisku karjeras diplomātu. JV domājot, ka "esošajā sarežģītajā starptautiskajā situācijā" nebūtu prātīgi ārlietu ministra amatā virzīt karjeras, nevis politisku diplomātu, jo tas "nebūtu īpaši labs politisks signāls".
Ašeradens neslēpa, ka viņa pārstāvētā partija vēlas, lai ārlietu ministra pienākumus turpina pildīt viņu politiskā spēka pārstāvis Edgars Rinkēvičs. Taujāts, vai JV strādātu tādā valdībā, kur neiegūs atbildību par ārlietām, Ašeradens uzsvēra, ka tas vēl jāvērtē partijas valdē, bet kopumā politiskais spēks esot noskaņots pacīnīties, lai Latvijai būtu politisks ārlietu ministrs.
Runājot par JKP piedāvājumu starp partijām nodalīt premjera un finanšu ministru amatus, Ašeradens atzina, ka tā darīt var, tomēr pastāvētu zināmi riski un valdības darbā varētu veidoties sarežģītas situācijas.
Tāpat Ašeradens pakritizēja JKP taktiku vispirms ķerties pie atbildības jomu sadales. Viņaprāt, pareizāk būtu bijis potenciālajiem koalīcijas partneriem detalizētāk izstrādāt darbu plānu un tikai pēc tam runāt par personālijām. Kopumā politiķis ir pārliecināts, ka bez komplicēta koalīcijas līguma jaunajā valdībā neiztikt.