Pirms diviem tūkstošiem gadu Vezuva izvirduma laikā nopostīto Pompeju atliekās arheologi uzgājuši “laikā sastingušu” svētnīcu, vēsta “New York Times”.
Pompejos atrasta ideāli saglabājusies antīka svētnīca un ziedojumu atliekas
Izrakumu vietas fotogrāfijās redzamas tumši sarkanas sienas, uz kurām uzzīmēti buļļi, dārza ainas ar smalkiem putniem, kokiem un čūskām.
Arheologi šo svētnīcu, ko dēvē arī par larāriju, raksturo kā ārkārtīgi unikālu. Pašlaik notiek aktīvi izrakumi, lai noskaidrotu vairāk par to, kādi cilvēki šo svētnīcu izmantoja.
Senajā Romā larāriji kalpoja kā altāra vietas un atradās pie māju ieejām. Tajās tika ziedoti labumi dieviem, kā arī skaitītas lūgsnas.
Izrakumu vadītājs Masimo Osanna raksturoja šo atklājumu kā “brīnišķīgu un noslēpumainu istabu, kuru jāturpina pētīt”.
Svētnīca vēl nav līdz galam atrakta, tomēr jau zināms, ka tā ir daļa no nelielas ēkas, bet uz svētnīcas sienām attēlotas ainas, kas saistītas ar romiešu dieviem.
Dārzā esošu dzīvnieku zīmējumi ir tipisks romiešu iluzorās mākslas stils. Skatoties uz sienas apakšpusē uzzīmēto pāvu, rodas iespaids, ka tas staigā pa īstu dārzu. Savukārt kādā citā ainā attēlots cilvēks ar suņa galvu – zinātnieki domā, ka tā varētu būt ēģiptiešu dieva Anubisa romiešu versija.
“Svētnīcas bija plaši izplatītas romiešu saimniecībās. Katrā romiešu mājā bija larārijs, tomēr tikai turīgie romieši varēja atļauties to izveidot kā atsevišķu telpu,” komentēja vēsturniece Ingrīda Rovlanda.
Altārī arheologi atraduši arī teju 2000 gadu senu sadegušu ziedojumu atliekas. Altāris ir izdaiļots ar olu zīmējumiem (auglības simbols senajā Romā), tāpēc arheologi domā, ka sadegušie ziedojumi bija kādas pārtikas lietas, kas simbolizē auglību, piemēram, vīģes, rieksti un jau minētās olas.