Imantu varētu dēvēt par vienu no Rīgas jaunākajiem rajoniem – kaut arī rajona aizsākumi ir meklējami jau 15. gadsimtā, tomēr dzīvojamo ēku apbūve ir sākusies tikai pagājušā gadsimta beigās un vēl nav apstājusies. Šobrīd Imanta, par spīti dažādiem notikumiem un tenkām, kas to skārušas, turpina strauji attīstīties, kas savukārt piesaista arvien lielāku iedzīvotāju interesi.
Lai arī savulaik Imantu uzskatīja par ne pārāk drošu rajonu, nu tas ir sācis savu augšupeju, par ko liecina tas, ka tieši šeit tiek celti vairāki jauni projekti, plānojas jaunas dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, attīstās arī sabiedriskā transporta un satiksmes ceļu infrastruktūra.
/nginx/o/2018/10/16/11502973t1h4517.jpg)
Imantu rada muižkungi
Kaut arī Imanta daudzu rīdzinieku acīs ir rajons, kur atrodas padomju laiku sērijveida dzīvokļu ēkas, tomēr šeit ir pāris vēsturiski nozīmīgas celtnes, kas pārtapušas par sabiedriskajām ēkām. Pirmās ziņas par Imantu un tās apkārtni ir meklējamas jau 15. - 17. gadsimtā. Tolaik turīgie muižkungi īrēja Rīgas centra apkārtnē, tostarp Imantā, esošās teritorijas un tās apbūvēja ar nelielām muižiņām. Sākotnēji šīs muižas kalpoja kā zemnieku saimniecības, ar kuru saražotajiem produktiem apgādāja Rīgu un citas tuvumā esošās lielās pilsētas. Tomēr jau pēc kāda laika apkaimes muižas pārtapa par bagātnieku izklaides un atpūtas vietām. Lielāka piekrišana Imantai un citām Pārdaugavas apkaimēm radās 18. gadsimtā, kad pār Daugavu izbūvēja Peldošo tiltu. Tas ļāva muižniekiem vieglāk pārvietoties un noorganizēt preču pārvadāšanu no Pārdaugavas apkaimes līdz Rīgas centram. Tomēr jau 19. gadsimta beigās muižas zaudēja aktualitāti un to zemes muižnieki izpārdeva.