Pētījums: Latvijā pārsteidzoši daudzas SIA pastāv bez valdes

"Lursoft" aprēķinājis, ka patlaban bez valdes eksistē teju 20 500 SIA un vairāk nekā puse jeb 57,60% no tām ir reģistrētas pēdējo desmit gadu laikā.

No visām bez lemtspējīgas valdes pastāvošajām SIA 73,05% reģistrētas Rīgā, 13,89% - Pierīgā, savukārt Zemgalē reģistrēti 4,38% no kopējā SIA skaita, kas patlaban pastāv bez valdes, Kurzemē - 3,31%, Vidzemē - 3,13%, bet Latgalē - 2,24%.

Bez valdes pastāvošās SIA pērn nodarbinājušas 1630 strādājošos un vairumā jeb 78,35% gadījumu šo SIA pamatkapitāls ir vismaz 2800 eiro, 3,68% gadījumu to reģistrētais pamatkapitāls ir viens eiro, bet 13,85% - robežās no vienam līdz 10 eiro.

Visvairāk SIA bez valdes ir tirdzniecības un būvniecības sfērās un starp top pieci nozarēm ierindojušās arī ēdināšanas sfērā strādājošās kapitālsabiedrības. To vidējais vecums ir astoņi gadi un pētījumā iekļautie ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumi bez valdes pastāv jau vidēji divus gadus.

Vidējais SIA bez valdes pastāvēšanas ilgums ir 778 dienas jeb nedaudz ilgāk nekā divi gadi. Situācijas gan mēdz būt atšķirīgas - vieni uzņēmumi bez aktīvas valdes pastāv vien pāris dienas, kamēr citi šādi pastāv jau vairākus gadus.

Rekorda ilgi jeb vairāk nekā 10 gadus bez aktīvām amatpersonām pastāv SIA "Baltic BioDiesel", SIA "TTB", SIA "Automīlis", SIA "Churchills" un SIA "SPN Būve", no kuriem pēdējiem diviem ir uzsākts likvidācijas process, savukārt "Baltic BioDiesel" pirms sešiem gadiem reģistrēts nodrošinājums, paredzot visa veida pārreģistrācijas aizliegumu.

No pētījumā analizētajām SIA 9,25 % uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir miris, savukārt 7,98% gadījumu mirusi uzņēmuma līdzšinējā amatpersona, atstājot uzņēmumu bez lemtspējīgas valdes. Ceturtā daļa no visām SIA ir ar ārvalstu kapitāla ieguldījumu pamatkapitālā, tostarp teju piektdaļa jeb 19,15% no kopējā investoru skaita ir no Krievijas, vēl 13,88% - no Lietuvas, bet 11,64% - no Baltkrievijas.

Visbiežāk bez vadības palikuši ārvalstniekiem Latvijā piederošie tirdzniecības uzņēmumi un šādi ir 25,29% no kopējā ārvalstu personām piederošo SIA skaita, kas patlaban pastāv bez valdes.

No visām bez nav aktīvas valdes esošajām SIA vairums jeb 96,4% nav iesniegušas gada pārskatus par 2017.gadu, bet pārskatus par pēdējiem diviem finanšu gadiem nav iesnieguši 89,16%. No tām SIA, kuru pārskati par pagājušo gadu ir pieejami, 26 SIA pagājušā gada apgrozījums pārsniedzis vienu miljonu eiro, un šo uzņēmumu vidū līderis ir nespecializētās vairumtirdzniecības uzņēmums "Elite LTD" ar 4,81 miljonu eiro apgrozījumu, kas bez aktīvas valdes pastāv kopš šā gada 27.septembra.

Tāpat ar 3,81 miljona eiro apgrozījumu pērn strādājusi pirms desmit gadiem reģistrētais vairumtirdzniecības uzņēmums "Alberina", kas bez valdes pastāv kopš šā gada 25.jūlija.

Nedaudz mazāks apgrozījums nekā SIA "Alberina" pērn bijis nespecializētās vairumtirdzniecības kompānijai SIA "Sesto", kas reģistrēta 2015.gada beigās un kuras apgrozījums pērn bija 3,8 miljoni eiro. "Lursoft" izziņā pieejamie dati rāda, ka uzņēmumam nav valdes jau kopš šā gada 31.augusta, savukārt šogad augustā VID pieņēmis lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu.

No sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuras patlaban ir bez valdes, 170 kapitālsabiedrības aizvadītajā gadā guvušas arī peļņu, kas svārstījusies robežās no 217 530 eiro līdz pieciem eiro.

Trīs uzņēmumiem peļņa pērn pārsniegusi 100 000 eiro robežu, tostarp Balvu novadā reģistrētajam SIA "Baltic Apartments", kurš bez valdes ir kopš šā gada jūnija vidus un pērn strādāja ar 842 290 eiro apgrozījumu, bet nopelnīja 217 530 eiro. Kompānija VID administrētajos nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājusi 20 060 eiro. Patlaban uzņēmuma nodokļu parāds sasniedzis 60 362 eiro.

Teju miljons eiro zaudējumi pagājušajā gadā bija Jēkabpilī reģistrētajai mežizstrādes un kokapstrādes kompānijai SIA ''Kalna Babrāni", kas bez valdes pastāv kopš šā gada 9.augusta. Uzņēmuma apgrozījums pērn pārsniedz 12 000 eiro, bet tā saimnieciskās darbības izmaksas veidoja 1,01 miljonu eiro.

Uzņēmumam jau ilgstoši ir nodokļu parādi, kas pārsniedz 150 eiro, bet oktobra sākumā tā parāda apmērs sasniedza 1,01 miljonu eiro.

"Lursoft" pētījuma dati rāda, ka lielai daļai SIA, kas patlaban pastāv bez valdes, ir vairāk nekā 150 eiro liels nodokļu parāds. Septembra sākumā tādas bija 41,38% no pētījumā iekļautajām SIA, un to kopējais nodokļu parāds sasniedza 218,04 miljonus eiro. Vairāk nekā 15% no šiem uzņēmumiem kā savu pamatdarbības nozari norādījuši vairumtirdzniecību, bet vēl 14,65% - mazumtirdzniecību. Tāpat 6,15% bez valdes pastāvošo nodokļu parādnieku pārstāv specializēto būvdarbu jomu, bet 5,04% - ēdināšanas pakalpojumus.

"Lursoft" pētījuma dati apkopoti šā gada 10.oktobrī.