Norvēģija beidzot oficiāli atvainojas “nacistu mīļotājām” (6)

Norvēģiju, kas Otrā pasaules karā bija neitrāla valsts, nacistiskās Vācijas karaspēks okupēja 1940.gada aprīlī. 

Tiek uzskatīts, ka okupācijas laikā romantiskas un intīmas attiecības ar Vācijas karavīriem bija līdz pat 50 000 Norvēģijas sieviešu. 

Nacistiskās Vācijas SS reihsfīrers Heinrihs Himlers arī iedrošināja Vācijas karavīrus radīt bērnus ar norvēģietēm. 

Himlers, kas uzskatāms par nacistiskās Vācijas vadītāja Ādolfa Hitlera labo roku, deva priekšroku Norvēģijas sievietēm, cerot, ka ar viņu palīdzību Vācijai izdosies realizēt savu sapni par dominējošās āriešu rases izveidošanu. 

1936.gadā Vācija sāka projektu "Lebensborn" ("Dzīvības avots") - tā mērķis bija izveidot īpašus centrus, lai palielinātu āriešu bērnu dzimstību un audzinātu šos bērnus par nākamās augstākās āriešu rases pārstāvjiem. 

"Lebensborn" centri 1941.gadā tika izveidoti arī Norvēģijā, un tajos piedzima liela daļa vācu-norvēģu bērnu. 

Norvēģu sievietes, kurām bija attiecības ar vācu karavīriem, tika iesauktas par “vācu meitenēm”, un pēc kara pret šīm sievietēm tika vērstas dažādas represijas, tostarp viņas tika apsūdzētas arī valsts nodevībā. 

Šādām sievietēm varēja tikt atņemtas pilsoniskās tiesības, viņas varēja aizturēt vai arī izraidīt no Norvēģijas uz Vāciju kopā ar bērniem. 

“Jaunas norvēģietes, kurām bija attiecības ar Vācijas kareivjiem vai arī viņas tika turētas aizdomās par šādām attiecībām, kļuva par neattaisnojamas rīcības upuriem. Mēs esam secinājuši, ka Norvēģijas varas iestādes pārkāpa pamatprincipu, kas nosaka, ka nevienu pilsoni nedrīkst sodīt bez tiesas un notiesāt bez likuma,” trešdien paziņoja Norvēģijas premjerministre Erna Sūlberga.  

“Daļai sieviešu tā bija tikai jaunības dienu aizraušanās, daļai - nevainīgs flirts, bet vēl citām - mūža mīlestība, kas atstāja nospiedumu uz visu viņu tālāko dzīvi. Tagad, valdības vārdā, es atvainojos [šīm sievietēm],” uzsvēra premjerministre. 

Norvēģijas valdības atvainošanās izteikta, balstoties uz Norvēģijas Holokausta un minoritāšu pētījumu centra ziņojumu par Norvēģijas valdības rīcību pēckara gados. 

Kopš Otrā pasaules kara beigām ir pagājuši vairāk nekā 70 gadi, tāpēc lielākā daļa sieviešu, ko tiešā veidā skāra Norvēģijas valdības netaisnīgā rīcība, šo oficiālo atvainošanos nav sagaidījusi. 

Oficiālo atvainošanās izteikšanas paziņojumu apmeklēja arī Reidars Gablers. 

Viņa māte 1944.gadā, būdama 22 gadus veca, iemīlējās topošajā Reidara tēvā - 25 gadus vecā Vācijas kareivī. 

Gablers norāda, ka šī atvainošanās viņa ģimenei nozīmē ļoti daudz. 

Tiek uzskatīts, ka norvēģu sieviešu attiecībās ar Vācijas karavīriem kopumā piedzima 10 000 līdz 20 000 bērnu. 

Netaisnīga attieksme tika vērsta arī pret šiem bērniem, kam pēc kara nācās piedzīvot pazemojumu. 

2007.gadā grupa šādu Norvēģijas “kara bērnu” vērsās pret Norvēģiju Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), tomēr ECT atteicās šo lietu izskatīt, pamatojoties uz noilgumu.