/nginx/o/2018/08/24/11310144t1hf344.jpg)
/nginx/o/2018/10/19/11511149t1h92d7.jpg)
Ir sacīkšu automobiļi, par kuriem runā to pilotu, leģendāru uzvaru un sasniegumu vai tehnoloģisko inovāciju dēļ. Taču ir arī tādi auto, par kuriem vērts runāt cita veida jaunievedumu dēļ.
Maserati, kas radīja apvērsumu motorsportā, svin 60.gadskārtu (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šāds auto ir Maserati Eldorado, kurš atpazīstamību autosporta pasaulē guva 1958.gadā. Ne jau tikai tāpēc, ka pie tā stūres sēdās leģendārais britu autosportists Stirlings Moss, bet arī tādēļ, ka tas bija pirmais vienvietīgais sacīkšu auto, ko sponsorēja ar motoru sporta pasauli nesaistīts zīmols - saldējuma ražotājs Eldorado.
Šis fakts savā ziņā bija pavērsiena punkts auto un motosportā, jo tagad finansējums nāca no ārpuses. Attiecīgais Maserati ieguva galvenajam sponsoram pieskaņotu vizuālo noformējumu, tādējādi šķiroties no tradicionālā sarkanā, ko paredzēja Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) pieņemtais krāsu sadalījums pa valstīm.
/nginx/o/2018/10/19/11511152t1h14a0.jpg)
Maserati Eldorado pasūtītājs bija Eldorado īpašnieks Džīno Zaneti. Lai veicinātu sava zīmola atpazīstamību visā pasaulē, Zaneti vērsās pie kompānijas ar trijžuburi logotipā. Tai tika dots uzdevums uzbūvēt mašīnu, kas piedalītos Divu pasauļu sacensībās (Trofeo dei due Mondi) Monzā. Šīs 500 jūdžu sacensības Itālijas Automobiļu klubs (Automobile Club d'Italia) veidoja pēc Indianapolisas 500 jūdžu sacensību parauga un arīdzan rūpējās, lai tajās startētu arī amerikāņi.
/nginx/o/2018/10/19/11511147t1hf126.jpg)
Maserati 420/M/58 ar šasijas numuru 4203 krēmkrāsas virsbūvi (tā gan izskatās gaiši, gaiši pelēka, gandrīz balta) rotāja uzraksti Eldorado un smaidīga kovboja attēli. Par automobiļa un galvenā sponsora izcelsmes valsti liecināja vienīgi uzraksts Italia sarkanā krāsā.
/nginx/o/2018/10/19/11511144t1hae4a.jpg)
Automobiļu konstruēšanai pēc speciāla pasūtījuma Maserati pievērsās pēc uzvaras 1957.gada Formula 1 čempionātā, ko tai sagādāja argentīnietis Huans Manuels Fanhio, un čempionāta pamešanas. Maserati Eldorado galvenais inženieris bija Džulio Alfieri. Automobili viņš izstrādāja vien dažu mēnešu laikā, turklāt atbistoši Monzas trases specifikai - braukšanai pretēji pulksteņrādītāja virzienam un stāvām betona virāžām. Lai tajās auto saglabātu stabilitāti, motors un transmisija no centrālās pozīcijas bija nobīdīti par 9 centimetriem. Motors, starp citu, bija 4,2 litru V8 agregāts, kas pie 8000 apgriezieniem minūtē attīstīja 410 zirgspēkus. Dzenošajiem riteņiem to novadīja divu pakāpju manuālā pārnesumkārba un 758 kg smagā auto maksimālais ātrums bija vairāk nekā 350 km/h.
/nginx/o/2018/10/19/11511143t1h50aa.jpg)
Lai gan auto atbilda piecdesmito gadu standartiem, Trofeo dei due Mondi sacensībās Stirlingam Mosam ar to neveicās. Trīs atsevišķu braucienu sacīkstē Moss sākumā finišēja 4. un 5. pozīcijā, bet fināla braucienā ietriecās drošības barjerā un salauza sava Maserati stūres iekārtu, tā zaudējot cerības ierindoties 3.vietā kopvērtējumā. Ņemot vērā nobraukto apļu skaitu, brits gan izcīnīja septīto vietu.
/nginx/o/2018/10/19/11511146t1h53cc.jpg)
Monzas 500 jūdžu sacensības popularitāti neiemantoja, tādēļ 1959.gadā pārveidots Maserati Eldorado bez stabilizējošās spuras aizmugurē un ar mazāku gaisa savācēju priekšā, turklāt nu jau itāliski sarkanā krāsā, bet aizvien ar Eldorado uzrakstiem, devās uz Indianapolis 500 sacīkstēm. Tajās automobilim neveicās vēl vairāk, jo maz pieredzējušais Ralfs Liguori kvalifikācijā uzrādīja vien 36.labāko rezultātu. Sacensībām kvalificējās tikai 33 ātrākie braucēji.
/nginx/o/2018/10/19/11511153t1h6bad.jpg)