Marihuānas legalizācija Kanādā var izputināt zemniekus nabadzīgajās valstīs (5)

Domājot par marihuānas ražošanu attīstības valstīs, cilvēki parasti mēdz iztēloties narkotiku karteļus un skarbus noziedzniekus. 

Tomēr, kā norāda Nīderlandes narkotiku politikas pētniecības organizācijas “Transnational Institute” pārstāvis Martins Jelsma, lielākā daļa marihuānas audzētāju šajās valstīs ir nabadzīgi zemnieki, kas kaņepes audzē salīdzinoši nelielā apjomā. 

Tagad šiem mazajiem audzētājiem ir jākonkurē ar Rietumu korporācijām. 

Ņemot vērā apstākli, ka marihuāna lielākajā daļā pasaules ir nelegāla, nav nevienas organizācijas, kas varētu palīdzēt aizsargāt šo mazo zemnieku intereses, un tas nozīmē, ka, legālajā tirgū arvien vairāk iesaistoties lieliem uzņēmumiem, mazie ražotāji attīstības valstīs riskē tikt izputināti. 

“Stāsts ir par centieniem iesaistīt daļu šo mazo lauksaimnieku jaunajā legālajā tirgū. Šobrīd notiek ievērojams korporatīvās tirgus pārdales process. Tas jau notiek medicīniskās marihuānas tirgū, un ļoti aktīva loma tajā ir Kanādas un Izraēlas uzņēmumiem. Protams, tur ir iesaistīta liela nauda,” uzsver Jelsma. 

Piegādes Nīderlandei 

Viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas būtiski mīkstināja nostāju marihuānas jautājumā, bija Nīderlande - marihuānas lietošana privātām vajadzībām tika dekriminalizēta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Marihuānas pārdošana un lietošana izklaides mērķiem īpaši šim nolūkā paredzētās vietās jeb tā dēvētajās marihuānas kafejnīcās ir atļauta kopš 1976.gada. 

Šobrīd Nīderlandes valdība apsver legālās marihuānas ražošanas pilotprojektu sākšanu. 

Šā plāna īstenošana varētu negatīvi ietekmēt Maroku, kas piegādā aptuveni 25% Nīderlandē patērētās marihuānas. 

“Viņi [Nīderlandes valdība] sliecas par labu slēgtajam modelim - atļaujot tikai vietējo ražotāju produkciju – un tas nozīmē, ka Marokas lauksaimnieki, kas Nīderlandes marihuānas kafejnīcas apgādājuši gadu desmitiem, tagad zaudēs piekļuvi Nīderlandes tirgum,” norāda Jelsma. 

Lielākā daļa marihuānas audzētāju Marokā bāzējas valsts ziemeļu reģionos, kas ir nabadzīgi un politiski nestabili, – tur ar marihuānas audzēšanu iztiku pelna vairāki desmit tūkstošu ģimeņu. 

Pārmaiņu vēji Karību jūras reģionā 

Sajūtot “pārmaiņu vējus” no Ziemeļamerikas, vairākas Karību jūras reģiona valstis sāk pārskatīt likumus, kas aizliedz marihuānu. 

2015.gadā Jamaika legalizēja marihuānas audzēšanu medicīniskiem un reliģiskiem mērķiem. 

Septembrī Jamaikas uzņēmums veica pirmo valsts medicīniskās marihuānas eļļas piegādi Kanādai. 

“Jamaika atrodas izdevīgā pozīcijā, lai kļūtu par globālu spēlētāju, un mēs esam apņēmības pilni piedāvāt savu pieredzi un resursus, lai palīdzētu Jamaikas licencētajiem ražotājiem piekļūt starptautiskajiem tirgiem, ieskaitot Kanādu un Eiropu,” paziņoja Jamaikas lauksaimniecības un rūpniecības ministrs Odlijs Šavs. 

Sentvinsenta un Grenadīnas gatavojas sekot Jamaikas piemēram, pieņemot līdzīgu likumu. 

Karību kopiena (CARICOM) ir izveidojusi īpašu marihuānas komisiju, kas nesen sniedza rekomendācijas marihuānas dekriminalizēšanai, tādējādi veicinot lauku reģionu attīstību, kā arī palielinot zemnieku ienākumus. 

Karību jūras reģiona valstu galvenā lauksaimniecības eksportprece tradicionāli ir bijuši banāni. 

Sentvinsentas un Grenadīnu finanšu ministrs Kamilo Gosalvess jau 2014. gadā izteicās, ka Sentvinsenta un Grenadīnas vēloties padarīt marihuānu par “21. gadsimta banāniem”. 

Starptautiskās vienošanās 

Viens no lielākajiem šķēršļiem, kas traucē attīstības valstīm padarīt marihuānas ražošanu par ienesīgu peļņas avotu, ir Starptautiskā narkotiku apkarošanas konvencija, kuras ievērošanu pārrauga ANO Starptautiskā Narkotiku kontroles pārvalde (INCB). 

Medicīniskās marihuānas ražošanu un eksportēšanu starptautiskās vienošanās atļauj, tomēr uz marihuānu izklaides nolūkiem joprojām attiecas ierobežojumi. 

Jelsma pauž viedokli, ka narkotiku apkarošanas konvencija ir novecojusi un neļauj valstīm būt elastīgām pašām savu narkotiku politiku izstrādē. 

INCB šonedēļ kritizēja Kanādu par tās lēmumu legalizēt marihuānu izklaides mērķiem, norādot, ka šāds lēmums ir pretrunā ar Kanādas starptautiskajām juridiskajām saistībām. 

Kanāda ir atzinusi, ka tās lēmums pārkāpj tās saistības Narkotiku apkarošanas konvencijā, tomēr valsts jau ir noalgojusi starptautisku juristu komandu, lai šajā jautājumā rastu nepieciešamos kompromisus.