Pagājušā gada novembrī Saeimas frakcijas "No sirds Latvijai" (NSL) deputāti ar vēstuli vērsās Ekonomikas ministrijā (EM), norādot, ka viena "Grindeks" akcija tika pārdota par 3,85 eiro, taču šai cenai vajadzēja būt 12,51 eiro par akciju, ņemot vērā, ka "Grindeks" akcionāriem - Lipmanu ģimenei - bija pienākums izteikt akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu. NSL aprēķinājusi, ka, Lipmanu ģimenei neizsakot akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, valstij nodarītie zaudējumi ir 1 903 295 eiro.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka EM valdībā pārstāvēja pozīciju, ka prasība pret "Grindeks" akcionāriem ir jāvirza, lai demonstrētu, ka Latvija rūpējas par mazākuma akcionāru tiesībām.
"Mums ir gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmums, gan Augstākās tiesas lēmums, ka Lipmanu ģimenei bija jāizsaka piedāvājums mazākuma akcionāriem. Situācija bija tāda, ka FKTK uzlika pienākumu Lipmanu ģimenei izteikt piedāvājumu, kas netika darīts, savukārt starplaikā viņi izdarīja visu iespējamo, lai izvairītos no šā pienākuma. Šajā gadījumā Latvijas valsts ir zaudētāja, jo ieņēma vismaz divreiz mazāk naudas nekā pienāktos," norādīja ministrs un piebilda, ka minētais jautājums ir jāvirza uz tiesu.
Savukārt PA vadītājs Vladimirs Loginovs aģentūrai LETA toreiz atzina, ka gadījumā, ja "Grindeks" akcionāri būtu izteikuši akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, akciju cena būtu lielāka, nekā valsts ieguva. Vaicāts, vai akciju pārdošanas rezultātā valsts nav ieguvusi divus miljonus eiro, Privatizācijas aģentūras vadītājs norādīja, zaudējumi varētu būt divi miljoni eiro vai mazāk.
Valdība PA deva mandātu vērtēt akciju pārdošanas darījumu, piesaistot juristus, lai pieņemtu lēmumu par vēršanos tiesā.